Printed edition: Ācārya 1938: Nidānasthāna
Published in 2013-2016 by in .
Suśrutasaṃhitā (without commentaries) transcribed by
Tsutomu Yamashita and Yasutaka Muroya on the basis of Y. T. Ācārya 's
1931 and 1938 Bombay editions
The Suśrutasaṃhitā of Suśruta, with the Nibandhsangraha
Commentary of Śrī Ḍalhaṇācārya|
Yādavaśarman Trivikramātmaja Ācārya
Pāndurang Jāvaji
Bombay
1931
Revised second edition
The sūtrasthāna (SS.1) and śārīrasthāna (SS.3)
of this SARIT edition are mainly based on this edition|
This SARIT edition omits the commentarial
material from this edition|
Suśrutasamhitā of Suśruta with the Nibandhasaṅgraha Commentary
of Śrī Ḍalhanāchārya and the Nyāyacandrikā Pañjikā of Śrī
Gayadāsāchārya on Nidānasthāna, edited from the begining to the
9th ādhyāya of Cikitsāsthāna by Vaidya Jādavji Trikamji Āchārya
and the rest by Nārāyaṇ Rām Āchārya
Nirṇaya Sāgar Press
Bombay
1938
Reprint edition Varanasi |Delhi: Chaukhambha Orientalia,
1992|
The nidānasthāna (SS.2), cikitsāsthāna (SS.4) ,
kalpasthāna (SS.5) and uttaratantra (SS.6) are based on this
edition
This SARIT edition omits the commentarial material
from this edition|
| Physical description |
| Language/Script |
- Ignore differences
between, for example, -aṃ
tri- and -an
tri- etc. See
|
Nidānasthānam
L
prathamo 'dhyāyaḥ |
athāto vātavyādhinidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
dhanvantariṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭham amṛtodbhavam
| caraṇāv upasaṃgṛhya suśrutaḥ paripṛcchati ||
vāyoḥ prakṛtibhūtasya vyāpannasya ca kopanaiḥ |
sthānaṃ karma ca rogāṃś ca vada me vadatāṃ vara ||
Ltasya tad vacanaṃ prābravīd bhiṣajaṃ
varaḥ | svayaṃbhūr eṣa bhagavān vāyur ity abhiśabditaḥ ||
svātantryān nityabhāvāc ca sarvagatvāt tathaiva
ca | sarveṣām eva sarvātmā sarvalokanamaskṛtaḥ ||
sthityutpattivināśeṣu bhūtānām eṣa kāraṇam |
avyakto vyaktakarmā ca rūkṣaḥ śīto laghuḥ kharaḥ ||
tiryaggo dviguṇaś caiva rajo bahula eva
ca | acintyavīryo doṣāṇāṃ netā rogasamūharāṭ ||
āśukārī muhuścārī pakvādhānagudālayaḥ | dehe
vicaratas tasya lakṣaṇāni nibodha me ||
doṣadhātvagni samatāṃ saṃprāptiṃ
viṣayeṣu ca | kriyāṇām ānulomyaṃ ca karoty akupito 'nilaḥ || |
indriyārthopasaṃprāptiṃ doṣadhātvagny avaikṛtam | kriyāṇām ānulomyaṃ ca kuryād vāyur adūṣitaḥ ||
yathā 'gniḥ pañcadhā bhinno
nāmasthānakriyāmayaiḥ | bhinno 'nilas tasthā hy eko
nāmasthānakriyāmayaiḥ ||
prāṇodānau samānaś ca vyānaś cāpāna eva ca |
sthānasthā mārutāḥ ` yāpayanti śarīriṇam ||
yo vāyur vaktrasaṃcārī sa prāṇo nāma dehadhṛk |
so 'nnaṃ praveśayaty antaḥ prāṇāṃś cāpy avalambate ||
prāyaśaḥ kurute duṣṭo hikkāśvāsādikān gadān ||
udāno nāma yas tūrdhvam upaiti pavanottamaḥ ||
tena bhāṣitagītādiviśeṣo 'bhipravartate |
ūrdhvajatrugatān rogān karoti ca viśeṣataḥ ||
L
āmapakvāśayacaraḥ samāno vahnisaṅgataḥ | so
'nnaṃ pacati tajjāṃś ca viśeṣān vivinakti hi ||
gulmāgni sādātīsāraprabhṛtīn kurute
gadān | kṛtsnadehacaro vyāno rasasaṃvahanodyataḥ ||
svedāsṛksrāvaṇaś cāpi pañcadhā ceṣṭayaty api |
kruddhaś ca kurute rogān prāyaśaḥ sarvadehagān ||
L
pakvādhānālayo 'pānaḥ kāle karṣati cāpy adhaḥ |
samīraṇaḥ śakṛnmūtraṃ śukragarbhārtavāni ca ||
kruddhaś ca kurute rogān ghorān bastigudāśrayān
| śukradoṣapramehās tu vyānāpānaprakopajāḥ ||
yugapat kupitāś cāpi dehaṃ bhindyur asaṃśayam
|
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi nānā sthānāntarāśritaḥ ||
bahuśaḥ kupito vāyur vikārān kurute hi yān |
vāyur āmāśaye kruddhaś chardyādīn kurute gadān ||
mohaṃ mūrcchāṃ pipāsāṃ ca hṛdgrahaṃ
pārśvavedanām | pakvāśayastho 'ntrakūjaṃ śūlaṃ nābhau karoti ca ||
kṛcchramūtrapurīṣatvam ānāhaṃ trikavedanām |
śrotrādiṣv indriyavadhaṃ kuryāt kruddhaḥ samīraṇaḥ ||
vaivarṇyaṃ sphuraṇaṃ raukṣyaṃ suptiṃ
cumucumāyanam |
tvakstho nistodanaṃ kuryāt
tvagbhedaṃ paripoṭanam || vraṇāṃś ca
raktago granthīn
saśūlān māṃsasaṃśritaḥ |
tathā medaḥśritaḥ kuryād granthīn mandarujo 'vraṇān ||
kuryāt sirāgataḥ śūlaṃ sirākuñcanapūraṇam |
snāyuprāptaḥ stambhakampau śūlam ākṣepaṇaṃ tathā ||
hanti sandhigataḥ sandhīn śūlaśophau karoti ca
| asthiśoṣaṃ prabhedaṃ ca kuryāc chūlaṃ ca tacchritaḥ ||
tathā majjagate ruk ca na kadācit praśāmyati |
apravṛttiḥ pravṛttir vā vikṛtā śukrage 'nile ||
L
hastapādaśirodhātūṃs tathā saṃcarati kramāt |
vyāpnuyād vākhilaṃ dehaṃ vāyuḥ sarvagato nṛṇām ||
stambhanākṣepaṇa svāpa śopha śūlāni sarvagaḥ | sthāneṣūkteṣu
saṃmiśraḥ saṃmiśrāḥ kurute rujaḥ ||
kuryād avayavaprāpto mārutas tv amitān gadān
|
L
dāhasaṃtāpamūrcchāḥ syur vāyau pittasamanvite
||
śaityaśophagurutvāni tasminn eva kaphāvṛte
|
sūcībhir iva nistodaḥ sparśadveṣaḥ prasuptatā
||
śeṣāḥ pittavikārāḥ syur mārute śoṇitānvite
|
prāṇe pittāvṛte chardir dāhaś caivopajāyate
||
daurbalyaṃ sadanaṃ tandrā vaivarṇyaṃ ca
kaphāvṛte | udāne pittasaṃyukte mūrcchādāhabhramaklamāḥ ||
asvedaharṣau mando 'gniḥ śītastambhau kaphāvṛte
| samāne pittasaṃyukte sveda dāhauṣṇya mūrcchanam ||
kaphādhikaṃ ca viṇmūtraṃ romaharṣaḥ kaphāvṛte |
apāne pittasaṃyukte dāhauṣṇye syād asṛgdaraḥ ||
adhaḥkāyagurutvaṃ ca tasminn eva kaphāvṛte |
vyāne pittāvṛte dāho gātravikṣepaṇaṃ klamaḥ ||
gurūṇi sarvagātrāṇi stambhanaṃ cāsthiparvaṇām |
liṅgaṃ kaphāvṛte vyāne ceṣṭāstambhas tathaiva ca ||
prāyaśaḥ sukumārāṇāṃ mithyāhāravihāriṇām |
rogādhva pramadāmadya vyāyāmaiś cātipīḍanāt
||
ṛtusātmya viparyāsāt snehādīnāṃ ca
vibhramāt |
avyavāye tathā sthūle vātaraktaṃ prakupyati ||)
hastyaśvoṣṭrair gacchato 'nyaiś ca vāyuḥ kopaṃ
yātaḥ kāraṇaiḥ sevitaiḥ svaiḥ | tīkṣṇoṣṇāmla kṣāra śākādi bhojyaiḥ saṃtāpādyair
bhūyasā sevitaiś ca ||
kṣipraṃ raktaṃ duṣṭim āyāti
tac ca vāyor mārgaṃ saṃruṇaddhy āśu yātaḥ |
kruddho 'tyarthaṃ mārgarodhāt
sa vāyur atyudriktaṃ dūṣayed raktam āśu ||
tat saṃpṛktaṃ vāyunā dūṣitena tatprābalyād
ucyate vātaraktam | tadvat pittaṃ dūṣitenāsṛjāktaṃ śleṣmā duṣṭo
dūṣitenāsṛjāktaḥ ||
L
sparśodvignau todabhedapraśoṣasvāpopetau
vātaraktena pādau | pittāsṛgbhyām ugradāhau bhavetām atyarthoṣṇau
raktaśophau mṛdū ca ||
kaṇḍūmantau śvetaśītau saśophau pīnastabdhau
śleṣmaduṣṭe tu rakte | sarvair duṣṭe śoṇite cāpi doṣāḥ svaṃ svaṃ
rūpaṃ pādayor darśayanti ||
prāgrūpe śithilau svinnau śītalau saviparyayau
| vaivarṇyatodasuptatvagurutvauṣasamanvitau ||
pādayor mūlam āsthāya kadācid dhastayor api |
āsvor viṣam iva kruddhaṃ tad deham anusarpati ||
ājānusphuṭitaṃ yac ca prabhinnaṃ prasrutaṃ ca
yat |
upadravaiś ca yajjuṣṭaṃ prāṇam
āṃsakṣayādibhiḥ ||
śoṇitaṃ tad asādhyaṃ syād yāpyaṃ
saṃvatsarotthitam |
yadā tu dhamanīḥ sarvāḥ kupito 'bhyeti
mārutaḥ ||
tadākṣipaty āśu muhur muhur dehaṃ muhuścaraḥ |
muhur muhus tad ākṣepād ākṣepaka iti smṛtaḥ ||
L
so 'patānakasaṃjño yaḥ pātayaty antarā 'ntarā |
kaphānvito bhṛśaṃ vāyus tāsv eva yadi tiṣṭhati ||
sa daṇḍavat stambhayati kṛcchro
daṇḍāpatānakaḥ |
hanugrahas tadā 'tyarthaṃ so 'nnaṃ kṛcchrān
niṣevate ||
dhanustulyaṃ named yas tu sa
dhanuḥstambhasaṃjñakaḥ |
aṅgulīgulpha jaṭhara hṛdvakṣogala saṃśritaḥ
||
snāyupratānam anilo yadākṣipati vegavān |
viṣṭabdhākṣaḥ stabdhahanur bhagnapārśvaḥ kaphaṃ vaman ||
abhyantaraṃ dhanur iva yadā namati mānavaḥ |
tadā 'syābhyantarāyāmaṃ kurute māruto balī ||
bāhyasnāyupratānastho bāhyāyāmaṃ karoti ca |
tamasād hy aṃbudhāḥ prāhur vakṣaḥkaṭhyūrubhañjanam ||
kaphapittānvito vāyur vāyur eva ca kevalaḥ |
kuryād ākṣepakaṃ tv anyaṃ caturtham abhighātajam ||
L
garbhapātanimittaś ca śoṇitātisravāc ca yaḥ |
abhighātanimittaś ca na sidhyaty apatānakaḥ ||
adhogamāḥ satiryaggā dhamanīr ūrdhvadehagāḥ |
yadā prakupito 'tyarthaṃ mātariśvā prapadyate ||
tadānyatarapakṣasya sandhibandhān vimokṣayan |
hanti pakṣaṃ tam āhur hi pakṣāghātaṃ bhiṣagvarāḥ ||
yasya kṛtsnaṃ śarīrārdham akarmaṇyam acetanam |
tataḥ pataty asūn vāpi tyajaty anilapīḍitaḥ ||
śuddhavātahataṃ pakṣaṃ kṛcchrasādhyatamaṃ viduḥ
|
sādhyam anyena saṃsṛṣṭam asādhyaṃ kṣayahetukam ||
L
vāyur ūrdhvaṃ vrajet sthānāt kupito hṛdayaṃ
śiraḥ |
śaṅkhau ca pīḍayaty aṅgāny ākṣipen namayec ca saḥ ||
nimīlitākṣo niśceṣṭaḥ stabdhākṣo vā 'pi kūjati
|
nirucchvāso 'thavā kṛcchrād ucchvasyān naṣṭacetanaḥ ||
svasthaḥ syād dhṛdaye mukte hyāvṛte tu
pramuhyati |
kaphānvitena vātena jñeya eṣo 'patantrakaḥ ||
divāsvapnāsanasthānavivṛtādhvanirīkṣaṇaiḥ |
manyāstambhaṃ prakurute sa eva śleṣmaṇā++āvṛtaḥ ||
(garbhiṇīsūtikābālavṛddhakṣīṇeṣv asṛkkṣaye |)
uccair vyāharato 'tyarthaṃ svādataḥ
kaṭhināni vā |
hasato jṛmbhato bhārād viṣamāc chayanād api ||
śironāsauṣṭhacibukalalāṭekṣaṇasandhigaḥ |
ardayitvā'nilo vaktram arditaṃ janayaty ataḥ
||
vakrībhavati vaktrārdhaṃ grīvā cāpy apavartate
|
śiraś calati vāksaṅgo netrādīnāṃ ca vaikṛtam ||
grīvācibukadantānāṃ tasmin pārśve tu vedanā |
L
yasyāgrajo romaharṣo vepathur netram āvilam ||
vāyur ūrdhvaṃ tvaci svāpas todo
manyāhanugrahaḥ |
tam arditam iti prāhur vyādhiṃ vyādhiviśāradāḥ
||
kṣīṇasyānimiṣākṣasya prasaktaṃ saktabhāṣiṇaḥ |
na sidhyaty arditaṃ bāḍhaṃ trivarṣaṃ vepanasya ca ||
L
pārṣṇipratyaṅgulīnāṃ tu kaṇḍarā yā 'nilārditāḥ
|
sakthnaḥ kṣepaṃ nigṛhṇīyād gṛdhrasīti hi sā smṛtā ||
talapratyaṅgulīnāṃ tu kaṇḍarā bāhupṛṣṭhataḥ |
bāhvoḥ karmakṣayakarī viśvācīti hi sā smṛtā ||
L
vātaśoṇitajaḥ śopho jānumadhye mahārujaḥ |
śiraḥ kroṣṭukapūrvaṃ tu sthūlaḥ kroṣṭukamūrdhavat ||
vāyuḥ kaṭyāṃ sthitaḥ sakthnaḥ kaṇḍarām ākṣiped
yadā |
svañjas tadā bhavej jantuḥ, paṅguḥ sakthnor dvayor vadhāt ||
prakrāman vepate yas tu svañjanniva ca gacchati
|
kalāyasvañjaṃ taṃ vidyānmuktasandhiprabandhanam ||
L
nyaste tu viṣamaṃ(me) pāde rujaḥ kuryāt
samīraṇaḥ |
vātakaṇṭaka ity eṣa vijñeyaḥ khaḍu(la)kāśritaḥ ||
pādayoḥ kurute dāhaṃ pittāsṛksahito 'nilaḥ |
viśeṣataś caṅkramaṇāt pādadāhaṃ tam ādiśet ||
hṛṣyataś caraṇau yasya bhavataś ca prasuptavat
|
pādaharṣaḥ sa vijñeyaḥ kaphavātaprakopajaḥ ||
aṃsadeśasthito vāyuḥ śoṣayitvāṃ 'sabandhanam |
sirāś cākuñcya tatrastho janayaty avabāhukam ||
yadā śabdavahaṃ sroto vāyur āvṛtya tiṣṭhati |
śuddhaḥ śleṣmānvito vā 'pi bādhiryaṃ tena jāyate ||
hanu śaṅkha śiro grīvaṃ yasya bhindann ivānilaḥ |
karṇayoḥ kurute śūlaṃ karṇaśūlaṃ tad ucyate ||
āvṛtya sakapho vāyur dhamanīḥ śabdavāhīnīḥ |
narān karoty akriyakān mūka minmiṇa gadgadān ||
L
adho yā vedanāṃ yāti varcomūtrāśayotthitā |
bhindatīva gudopasthaṃ sā tūnīty abhidhīyate ||
gudopasthotthitā saiva pratilomavisarpiṇī |
vegaiḥ pakvāśayaṃ yāti pratitūnīti sā smṛtā ||
sāṭopam atyugrarujam ādhmātam udaraṃ bhṛśam |
ādhmānam iti jānīyād ghoraṃ vātanirodhajam ||
vimuktapārśvahṛdayaṃ tad evāmāśayotthitam |
pratyādhmānaṃ vijānīyāt kaphavyākulitānilam ||
aṣṭhīlāvad ghanaṃ granthim ūrdhvam āyatam
unnatam |
vātāṣṭhīlāṃ vijānīyād bahirmārgavarodhinīm ||
enām eva rujāyuktāṃ vāta viṇ mūtrarodhinīm |
pratyaṣṭhīlām iti vadej jaṭhare tiryagutthitām ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
vātavyādhinidānaṃ nāma prathamo 'dhyāyaḥ ||1 ||
dvitīyo 'dhyāyaḥ |
athāto 'rśasāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
ṣaḍarśāṃsi bhavanti
vātapittakaphaśoṇitasannipātaiḥ sahajāni cet ||
L
tatrānātmavatāṃ yathoktaiḥ prakopaṇair
viruddhādhyaśanastrīprasaṅgotkaṭukāsanapṛṣṭhayānavvegavidhāraṇādibhir
viśeṣaiḥ prakupitā doṣā ekaśo dviśaḥ samastāḥ śoṇitasahitā vā
yathoktaṃ prasṛtāḥ pradhānadhamanīranuprapadyādho gatvā
gudamāgamya pradūṣya gudavalīrmāṃsaprarohāñjanayanti viśeṣato
mandāgneḥ, tathā tṛṇakāṣṭhopalaloṣṭhavastrādibhiḥ
śītodakasaṃsparśanādvā kandāḥ parivṛddhimāsādayanti, tāny
arśāṃsīty ācakṣate ||
L
tatra sthūlāntrapratibaddham ardhapañcāṅgulaṃ
gudamāhuḥ, tasmin valayas tisro 'dhyāṅgulāntarasaṃbhūtāḥ pravāhaṇī
visarjanī saṃvaraṇī ceti caturaṅgulāyatāḥ;
sarvāstiryagekāṅgulocchritāḥ ||
śaṅkhāvartanibhāś cāpi upary upari
saṃsthitāḥ |
gajatālunibhāś cāpivarṇataḥ saṃprakīrtitāḥ |
romāntebhyo yavādhyardho gudauṣṭhaḥ
parikīrtitaḥ ||
prathamā tu gudauṣṭhādaṅgulamātre ||
teṣāṃ tu bhaviṣyatāṃ pūrvarūpāṇi anne 'śraddhā
kṛcchrāt paktiramlīkā paridāho viṣṭambhaḥ pipāsā
sakthisadanamāṭopaḥ kārśyamudgārabāhulyamakṣṇoḥ
śvayathurantrakūjanaṃ gudaparikartanamāśaṅkā
pāṇḍurogagrahaṇīdoṣaśoṣāṇāṃ kāsaśvāsau balahānirmramastandrā
nidrendriyadaurbalyaṃ ca ||
jāteṣv etāny eva lakṣaṇāni pravyaktatarāṇi
bhavanti ||
tatra mārutāt pariśuṣkāruṇavivarṇāni
viṣamamadhyāni kadambapuṣpatuṇḍikerīnāḍīmukulasūcīmukhākṛtīni ca
bhavanti; tair upadrutaḥ saśūlaṃ saṃhatam upaveśyate,
kaṭīpṛṣṭhapārśvameḍhragudamābhipradeśeṣu cāsya vedanā bhavanti,
gulmāṣṭhīlāplīhodarāṇi cāsya tannimittāny eva bhavanti,
kṛṣṇatvaṅnakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaś ca puruṣo bhavati ||
L
pittānnīlāgrāṇi tanūni visarpīṇi pītāvabhāsāni
yakṛtprakāśāni śukajihvāsaṃsthānāni yavamadhyāni
jalaukovaktrasadṛśāni praklinnāni ca bhavanti; tair upadrutaḥ
sadāhaṃ sarudhiramatisāryate, jvaradāhapipāsā mūrcchāś
cāsyopadravā bhavanti, pītatvaṅnakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaś
ca puruṣo bhavati ||
śleṣmajāni śvetāni mahāmūlāni sthirāṇi vṛttāni
snigdhāni pāṇḍūni karīrapanasāsthigostanākārāṇi, na bhidyante na
sravanti kaṇḍūbahulāni ca bhavanti; tair upadrutaḥ
saśleṣmāṇamanalpaṃ māṃsadhāvanaprakāśamatisāryate,
śophaśītajvarārocakāvipākaśirogauravāṇi cāsya tannimittāny eva
bhavanti, śuklatvaṅgakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaś ca puruṣo
bhavati ||
raktajāni
nyagrodhaprarohavidrumakākaṇantikāphalasadṛśāni pittalakṣaṇāni ca,
yadā 'vagāḍhapurīṣapīḍitāni bhavanti tadā 'tyarthaṃ duṣṭam analpam
asṛk sahasā visṛjanti, tasya cātipravṛttau śoṇitāti yogopadravā
bhavanti ||
sannipātajāni sarvadoṣalakṣaṇayuktāni ||
L
sahajāni duṣṭaśoṇitaśukranimittāni, teṣāṃ
doṣata eva prasādhanaṃ kartavyaṃ, viśeṣataś caitāni durdarśanāni
paruṣāṇi pāṃsūni dāruṇāny antarmukhāni; tair upadrutaḥ kṛśo
'lpabhuk sirāsantatagātro 'lpaprajaḥ kṣīṇaretāḥ kṣāmasvaraḥ
krodhano 'lpāgniprāṇaḥ paramalasaś ca, tathā ghrāṇaśiro
'kṣināsāśravaṇarogī, satatam
antrakūjāṭopahṛdayopalepārocakaprabhṛtibhiḥ pīḍyate ||
L
bhavati cātra---
bāhyamadhyavalisthānāṃ pratikuryād bhiṣagvaraḥ |
antarvalisamutthānāṃ pratyākhyāyācaret kriyām ||
L
prakupitās tu doṣā meḍhram abhiprapannā
māṃsaśoṇite pradūṣya kaṇḍūṃ janayanti, tataḥ kaṇḍūyanāt kṣataṃ
samupajāyate, tasmiṃś ca kṣate duṣṭamāṃsajāḥ prarohāḥ
picchilalarudhirasrāviṇo jāyante kūrcakino 'bhyantaram upariṣṭād
vā, te tu śepho vināśayanty upaghnanti ca puṃstvaṃ; yonim
abhiprapannāḥ sukumārān durgandhān picchilarudhirasrāviṇaś
chatrākārān karīrāñ janayanti, te tu yonim upaghnanty ārtavaṃ ca;
nābhim abhiprapannāḥ sukumārān durgandhān picchilān
gaṇḍūpadamukhasadṛśān karīrāñ janayanti; ta ev ordhvam āgatāḥ
śrotrākṣighrāṇavadaneṣv arśāṃsy upanirvartayanti; tatra karṇajeṣu
bādhir yaṃ śūlaṃ pūtikarṇatā ca, netrajeṣu vartmā varodho vedanā
srāvo darśananāśaś ca, ghrāṇajeṣu pratiśyāyo 'timātraṃ kṣavathuḥ
kṛcchrocchvāsatā pūtinasyaṃ sānunāsikavākyatvaṃ śiroduḥkhaṃ ca;
vaktrajeṣu kaṇṭhauṣṭhatālūnām anyatam asmiṃs tair gadgadavākyatā
rasājñānaṃ mukharogāś ca bhavanti ||
vyānas tu prakupitaḥ śleṣmāṇaṃ parigṛhya bahiḥ
sthirāṇi kīlavadarśāṃsi nirvartayati, tāni carmakīlāny arśāṃsīty
ācakṣate ||
bhavanti cātra ---
teṣu kīleṣu nistodo mārutenopajāyate |
śleṣmaṇā tu savarṇatvaṃ granthitvaṃ ca vinirdiśet ||
pittaśoṇitajaṃ raukṣyaṃ kṛṣṇatvaṃ ślakṣṇatā
tathā |
samudīrṇakharatvaṃ ca carmakīlasya lakṣaṇam ||
arśasāṃ lakṣaṇaṃ vyāsāduktaṃ sāmānyatas tu yat
|
tat sarvaṃ prāgvinirdiṣṭāt sādhayed bhiṣajāṃ varaḥ ||
L
arśaḥsu dṛśyate rūpaṃ yadā doṣadvayasya tu |
saṃsargaṃ taṃ vijānīyāt saṃsargaḥ sa ca ṣaḍvidhiḥ ||
tridoṣāṇy alpaliṅgāni yāpyāni tu vinirdiśet |
dvandvajāni dvitīyāyāṃ valau yāny āśritāni ca ||
kṛcchrasādhyāni tāny āhuḥ parisaṃvatsarāṇi ca |
sannipātasamutthāni sahajāni tu varjayet ||
sarvāḥ syur valayo yeṣāṃ durnāmabhir upadrutāḥ
|
tais tu pratihato vāyur apānaḥ sannivartate ||
tato vyānena saṅgamya jyotir mṛdgāti dehinām
||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
'rśonidānaṃ nāma dvitīyo 'dhyāyaḥ ||2 ||
tṛtīyo 'dhyāyaḥ |
athāto 'śmarīṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
catasro 'śmaryo bhavanti; śleṣmādhiṣṭhānāḥ; tad
yathā śleṣmaṇā, vātena, pittena, śukreṇa cet ||
L
tatrāsaṃśodhanaśīlasyāpathyakāriṇaḥ prakupitaḥ
śleṣmā mūtrasaṃpṛkto 'nupraviśya bastimaśmarīṃ janayati ||
tāsāṃ pūrvarūpāṇi jvaro vastipīḍārocakau
mūtrakṛcchraṃ bastiśiromuṣkaśephasāṃ vedanā kṛcchrāvasādo
bastagandhitvaṃ mūtrasyeti ||
yathā svavedanāvarṇaṃ duṣṭaṃ sāndram athāvilam |
pūrvarūpe 'śmanaḥ kṛcchrān mūtraṃ sṛjati mānavaḥ ||
atha jātāsu nābhibastisevanīmehaneṣv
anyatamasmin mehato vedanā mūtradhārāsaṅgaḥ sarudhiramūtratā
mūtravikiraṇaṃ gomedakaprakāśamaty āvilaṃ sasikataṃ visṛjati;
dhāvanalaṅghanaplavanapṛṣṭhayānoṣṇādhvagamanaiś cāsya vedanā
bhavanti ||
tatra śleṣmāśmarī śleṣmalam annam abhyavaharato
'tyartham upalipyādhaḥ parivṛddhiṃ parivṛddhiṃ prāpya bastimukham
adhiṣṭhāya sroto niruṇaddhi, tasya mūtrapratighātād dālyate
bhidyate nistudyata iva ca bastir guruḥ śītaś ca bhavati; aśmarī
cātra śvetā snigdhā mahatī kukkuṭāṇḍapratīkāśā madhūkapuṣpavarṇā
vā bhavati, tāṃ ślaiṣmikīm iti vidyāt ||
pittayutas tu śleṣmā saṃghātam upagamya
yathoktāṃ parivṛddhiṃ prāpya bastimukham adhiṣṭhāya sroto
niruṇaddhi, tasya mūtrapratīghātā dūṣyate cūṣyate dahyate pacyata
iva bastir uṣṇavātaś ca bhavati; aśmarī Lcātra saraktā pītāvabhāsā kṛṣṇā bhallātakāsthipratimā madhuvarṇā
vā bhavati, tāṃ paittikīm iti vidyāt ||
vātayutas tu śleṣmā saṃghātam upagamya
yathoktāṃ parivṛddhiṃ prāpya bastimukham adhiṣṭhāya sroto
niruṇaddhi, tasya mūtrapratīghātāttīvrā vedanā bhavati, tadā
'tyarthaṃ pīḍyamāno dantān khādati, nābhiṃ pīḍayati, meḍhraṃ
pramṛdgāti, pāyuṃ spṛśati, viśardhate, vidahati, vātamūtrapurīṣāṇi
kṛcchreṇa cāsya mehato niḥsaranti; aśmarī cātra śyāvā paruṣā
viṣamā kharā kadambapuṣpavat kaṇṭakācitā bhavati, tāṃ vātikīm iti
vidyāt ||
prāyeṇaitās tisro 'śmaryo
divāsvapnasamaśanādhyaśanaśītasnigdhagurumadhurāhārapriyatvād
viśeṣeṇa bālānāṃ bhavanti; teṣām evālpabastikāyatvād
anupacitamāṃsatvāc ca basteḥ sukhagrahaṇāharaṇā bhavanti | mahatāṃ
tu śukrāśmarī śukranimittā bhavati ||
maithunavighātādatimaithunādvā śukraṃ calitam
anirgacchadvimārgagamanād anilo 'bhitaḥ saṃgṛhya meḍhravṛṣaṇayor
antare saṃharati, saṃhṛtya copaśoṣayati; sā mūtramārgam āvṛṇoti,
mūtrakṛcchraṃ bastivedanāṃ vṛṣaṇayoś ca śvayathum āpādayati,
pīḍitamātre ca tasminn eva praveśe pravilayam āpadyate; tāṃ
śukrāśmarīm iti vidyāt ||
L
bhavanti cātra --- |
śarkarā sikatā meho bhasmākhyo 'śmarivaikṛtam |
aśmaryā śarkarā jñeyā tulyavyañjanavedanā ||
pavane 'nuguṇe sā tu nirety alpā viśeṣataḥ
|
sā bhinnamūrtir vātena śarkarety abhidhīyate
||
hṛtpīḍā sakthisadanaṃ kukṣiśūlaṃ ca vepathuḥ |
tṛṣṇordhvago 'nilaḥ kārṣṇyaṃ daurbalyaṃ pāṇḍugātratā ||
arocakrāvipākau tu śarkarārte bhavanti ca |
mūtramārgapravṛttā sā saktā kuryād upadravān
||
daurbalyaṃ sadanaṃ kārśyaṃ kukṣiśūlamarocakam |
pāṇḍutvam uṣṇavātaṃ ca tṛṣṇāṃ hṛtpīḍanaṃ vamim ||
nābhipṛṣṭhakaṭūmuṣkagudavaṅkṣaṇaśephasām |
ekavāras tanutvakko madhye bastir adhomukhaḥ ||
bastir bastiśiraśaiva pauruṣaṃ vṛṣaṇau gudaḥ |
ekasaṃbandhino hy ete gudāsthivivarāśritāḥ ||
alābvā iva rūpeṇa sirāsnāyuparigrahaḥ |
mūtrāśayo malādhāraḥ prāṇāyatanam uttamam ||
pakvāśayagatās tatra nāḍyo mūtravahās tu yāḥ |
tarpayanti sadā mūtraṃ saritaḥ sāgaraṃ yathā ||
sūkṣmatvān nopalabhyante mukhāny āsāṃ
sahasraśaḥ |
nāḍībhir upanītasya mūtrasyāmāśayāntarāt ||
jāgrataḥ svapataś caiva sa niḥsyande na pūryate
|
āmukhāt salile nyastaḥ pārśvebhyaḥ pūryate navaḥ ||
ghaṭo yathā tathā viddhi bastir mūtreṇa pūryate
|
L evam eva praveśena vātaḥ pittaṃ kapho
'pi vā ||
mūtrayuktam upasnehāt praviśya kurute 'śmarīm |
apsu svacchā(sthā)sv api yathā niṣiktāsu nave ghaṭe ||
kālāntareṇa paṅkaḥ syād aśmarīsaṃbhavas tathā |
saṃhanty āpo yathā divyā māruto 'gniś ca vaidyutaḥ ||
tadvad valāsaṃ bastis tham ūṣmā saṃhanti
sānilaḥ |
mārute praguṇe bastau mūtraṃ samyak
pravartate |
vikārā vividhāś cāpi pratilome bhavanti hi ||
mūtrāghātāḥ pramehāś ca śukradoṣās tathaiva ca
|
mūtradoṣāś ca ye kecid vastāv eva bhavanti hi ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
'śmarīnidānaṃ nāma tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||
caturtho 'dhyāyaḥ |
athāto bhagandarāṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
vātapittaśleṣmasannipātāgantunimittāḥ
śataponakoṣṭragrīvaparisrāviśambūkāvartonmārgiṇo yathāsaṃkhyaṃ
pañca bhagandarā bhavanti |
te tu bhagagudabastipradeśadāraṇāc ca bhagandarā ity ucyante |
abhinnāḥ piḍakāḥ, bhinnās tu bhagandarāḥ ||
teṣāṃ tu pūrvarūpāṇi -- kaṭīkapālavedanā
kaṇḍūrdāhaḥ śophaś ca gudasya bhavati
L
tatrāpathyasevināṃ vāyuḥ prakupitaḥ sannivṛttaḥ
sthirībhūto gudam abhito 'ṅgule dvyaṅgule vā māṃsaśoṇite
pradūṣyāruṇavarṇāṃ piḍakāṃ janayati, sā 'sya todādīn vedanāviśeṣāñ
janayati, apratikriyamāṇā ca pākam upaiti, mūtrāśayābhyāsagatatvāc
ca vraṇaḥ praklinnaḥ śataponakavadaṇumukhaiś chidrair āpūryate,
tāni ca chidrāṇy ajasram acchaṃ phenānuviddham adhikam āsrāvaṃ
sravanti, vraṇaś ca tāḍyate bhidyate chidyate sūcībhir iva
nistudyate, gudaṃ cāvadīryate, upekṣite ca vātamūtrapurīṣaretasām
apy āgamaś ca tair eva chidrair bhavati; taṃ bhagandaraṃ
śataponakam ity ācakṣate ||
pittaṃ tu prakupitam anilenādhaḥ preritaṃ
pūrvavad avasthitaṃ raktāṃ tanvīmucchritām uṣṭragrīvākāṃ piḍakāṃ
janayati; sā 'sya coṣādīn vedanāviśeṣāñ janayati; apratikriyamāṇā
ca pākam upaiti; vraṇaś cāgnikṣārābhyām iva dahyate, durgandham
uṣṇam āsrāvaṃ sravati, upekṣitaś ca vātamūtrapurīṣaretāṃsi
visṛjati; taṃ bhagandaram uṣṭragrīvam ity ācakṣate ||
śleṣmā tu prakupitaḥ samīraṇenādhaḥ preritaḥ
pūrvavadavasthitaḥ śuklāvabhāsāṃ sthirāṃ kaṇḍūmatīṃ piḍakāṃ
janayati, sā 'sya kaṇḍvādīn vedanāviśeṣāñajanayati,
apratikriyamāṇā ca pākam upaiti, vraṇaś ca kaṭhinaḥ saṃrambhī
kaṇḍūprāyaḥ picchilam ajasram āsrāvaṃ sravati, upekṣitaś ca
vātamūtrapurīṣaretāṃsi visṛjati; taṃ bhagandaraṃ parīsrāviṇam ity
ācakṣate ||
vāyuḥ prakupitaḥ prakupitau pittaśleṣmāṇau
parigṛhyādho gatvā pūrvavad avasthitaḥ pādāṅguṣṭhāgrapramāṇāṃ
sarvaliṅgāṃ piḍakāṃ janayati, sā 'sya todadāhakaṇḍvādīn
vedanāviśeṣāñ janayati, apratikriyamāṇā ca pākam uapaiti, vraṇaś
ca nānāvidhavarṇam āsrāvaṃ sravati, pūrṇanadīśambūkāvartavac cātra
samuttiṣṭhanti vedanāviśeṣāḥ; taṃ bhagandaraṃ śambūkāvartam ity
ācakṣate ||
L mūḍhena māṃsalubdhena yad asthiśalyam
annena sahābhyavahṛtaṃ yadā 'vagāḍhapurīṣonmiśram
apānenādhaḥpreritam asamyag āgataṃ gudam apakṣiṇoti tadā
kṣatanimittaḥ kotha upajāyate, tasmiṃś ca kṣate
pūyarudhirāvakīrṇamāṃsakothe bhūmāv iva jalapraklinnāyāṃ krimayaḥ
saṃjāyante, te bhakṣayanto gudam anekadhā pārśvato dārayanti,
tasya tair mārgaiḥ kṛmikṛtair vātamūtrapurīṣaretāṃsy
abhiniḥsarantiḥ; taṃ bhagandaram unmārgiṇam ity ācakṣate ||
bhavanti cātra ---
utpadyate 'lparuk śophāt kṣipraṃ cāpy upaśāmayati |
pāyvantadeśe piḍakā sā jñeyā 'nyā bhagandarāt ||
pāyoḥ syād dvyaṅgule deśe gūḍamūlā sarugjvarā |
bhāgandarīti vijñeyā piḍakā 'to viparyayāt ||
yān ayānān malotsargāt kaṇḍūrugdāhaśophavān |
pāyur bhaved rujaḥ kaṭyāṃ pūrvarūpaṃ bhagandare ||
ghorāḥ sādhayituṃ duḥkhāḥ sarva eva bhagandarāḥ
|
teṣv asādhyas tridoṣotthaḥ kṣatajaś ca bhagandaraḥ ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
bhagandaranidānaṃ nāma caturtho 'dhyāyaḥ || 4 ||
pañcamo 'dhyāyaḥ |
athātaḥ kuṣṭhanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
mithyāhārācārasya viśeṣād
guruviruddhāsātmyājīrṇāhitāśinaḥ snehapītasya vāntasya vā
vyāyāmagrāmyadharmasevino grāmyānūpaudakamāṃsāni vā payasā
'bhīkṣṇam aśnato yo vā majjaty apsūṣmābhitaptaḥ sahasāchardiṃ vā
pratihanti, tasya pittaśleṣmāṇau prakupitau parigṛhyānilaḥ
pravṛddhas tiryaggāḥ sirāḥ sarprapadya samuddhūya bāhyaṃ mārgaṃ
prati samantād vikṣipati, yatra yatra ca doṣo vikṣipto niścarati
tatra tatra maṇḍalāni prādur bhavanti, evaṃ samutpannas tvaci
doṣas tatra tatra ca parivṛddhiṃ prāpyāpratikriyamāṇo 'bhyantaraṃ
pratipadyate dhātūn abhidūṣayan ||
L
tasya pūrvarūpāṇi tvakpāruṣyam akasmād
romaharṣaḥ kaṇḍūḥ svedabāhulyam asvedanaṃ vāṅgapradeśānāṃ svāpaḥ
kṣatavisarpaṇam asṛjaḥ kṛṣṇatā ceti ||
tatra sapta mahākuṣṭhāni, ekādaśa
kṣudrakuṣṭhāni, evam aṣṭādaśa kuṣṭhāni bhavanti | tatra
mahākuṣṭhāny aruṇodumbara rṣya(rkṣa) jihva kapālakā kaṇaka puṇḍarīka dadru kuṣṭhānīti |
kṣudrakuṣṭhāny api sthūlāruṣkaṃ mahākuṣṭham ekakuṣṭhaṃ carmadalaṃ
visarpaḥ parisarpaḥ sidhmaṃ vicarcikā kiṭibhaṃ(maṃ) pāmā ca kasā
ceti ||
sarvāṇi kuṣṭhāni savātāni sapittāni saśleṣmāṇi
sakrimīṇi ca bhavanti, utsannatas tu doṣagrahaṇam abhibhavāt ||
L
tatra vātenāruṇaṃ,
pittenodumbararṣya(rkṣa)jihvakapālakākaṇakāni, sleṣmaṇā puṇḍarīkaṃ
dadrukuṣṭhaṃ ceti | teṣāṃ mahattvaṃ kriyāgurutvam uttarottaraṃ
dhātvanupraveśād asādhyatvaṃ ceti ||
tatra, vātenāruṇābhāni tanūni visarpīṇi
todabhedasvāpayuktāny aruṇāni | pittena
pakvodumbaraphalākṛtivarṇāny audumbarāṇi, ṛṣya(kṣa)jihvāprakāśāni
kharāṇi ṛṣya(kṣa)jihvāni, kṛṣṇakapālikāprakāśāni kapālakuṣṭhāni,
kākaṇantikāphalasadṛśāny atīva raktakṛṣṇāni kākaṇakāni; teṣāṃ
caturṇāmapyoṣacoṣaparidāhadhūmāyanāni
kṣiprotthānaprapākabheditvāni krimijanma ca sāmānyāni liṅgāni |
śleṣmaṇā puṇḍarīkapatraprakāśāni pauṇḍarīkāṇi, atasīpuṣpavarṇāni
tāmrāṇi vā visarpīṇi piḍakāvanti ca dadrukuṣṭhāni; tayor dvayor
apy utsannatā parimaṇḍalatā kaṇḍūś cirotthānatvaṃ ceti sāmāny āni
rūpāṇi ||
L
kṣudrakuṣṭhāny ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ ---
sthūlāni sandhiṣvatidāruṇāni sthūlāruṣi syuḥ kaṭhināny arūṃṣi |
tvakkocabhedasvapanāṅgasādāḥ kuṣṭhe mahatpūrvayute bhavanti ||
kṛṣṇāruṇaṃ yena bhavec charīraṃ tad ekakuṣṭhaṃ
pravadanti kuṣṭham | syur yena kaṇḍūvyathanauṣacoṣās taleṣu tac
carmadalaṃ vadanti ||
visarpavat sarpati sarvato
yastvagraktamāṃsāny abhibhūya śīghram |
mūrcchāvidāhāratitodapākām kṛtvā visarpaḥ sa
bhaved vikāraḥ ||
śanaiḥ śarīre piḍakāḥ sravantyaḥ sarpanti yās
taṃ parisarpam āhuḥ |
kaṇḍvanvitaṃ śvetam apāyi sidhma vidyāt tanu
prāyaśa ūrdhvakāye ||
rājyo 'tikaṇḍvartirujaḥ sarūkṣā bhavanti
gātreṣu vicarcikāyām |
kaṇḍūmatī dāharujopapannā vipādikā pādagateyam eva ||
L
yat srāvi vṛttaṃ ghanamugrakaṇḍu tat
snigdhakṛṣṇaṃ kiṭibhaṃ(maṃ) vadanti |
sāsrāvakaṇḍūparidāhakābhiḥ pāmā 'ṇukābhiḥ piḍakābhir ūhyā ||
sphoṭaiḥ sadāhair ati saiva kacchūḥ
sphikpāṇipādaprabhavair nirūpyā |
kaṇḍvanvitā yā piḍakā śarīre saṃsrāvahīnā rakasocyate sā ||
aruḥ sasidhmaṃ rakasā mahac ca yac caikakuṣṭhaṃ
kaphajāny amūni |
vāyoḥ prakopāt parisarpam ekaṃ śeṣāṇi pittaprabhavāṇi vidyāt ||
kilāsam api kuṣṭhavikalpa eva; tat trividhaṃ
vātena, pittena, śleṣmaṇā ceti | kuṣṭhakilāsayor antaraṃ tvaggatam
eva kilāsam aparisrāvi ca | tad vātena maṇḍalamaruṇaṃ paruṣaṃ
paridhvaṃsi ca, pittena padmapatrapratīkāśaṃ saparidāhaṃ ca,
śleṣmaṇā śvetaṃ snigdhaṃ bahalaṃ Lkaṇḍūmac
ca | teṣu saṃbaddhamaṇḍalam antejātaṃ raktaroma cāsādhyam
agnidagdhaṃ ca ||
kuṣṭheṣu tu
tvaksaṃkocasvāpasvedaśophabhedakauṇyasvaropaghātā vātena,
pākāvadaraṇāṅgulipatanakarṇanāsābhaṅgākṣirāgasattvotpattayaḥ
pittena, kaṇḍūvarṇabhedaśophāsrāvagauravāṇi śleṣmaṇā ||
tatrādibalapravṛttaṃ pauṇḍarīkaṃ kākaṇaṃ
cāsādhyam ||
L
bhavanti cātra --- yathā banaspatirjātaḥ prāpya
kālaprakarṣaṇam |
antarbhūmiṃ vigāheta mūlair vṛṣṭivivardhitaiḥ ||
evaṃ kuṣṭhaṃ samutpannaṃ tvaci kālaprakarṣataḥ
|
krameṇa dhātūn vyāpnoti narasyāpratikāriṇaḥ ||
sparśahāniḥ svedanatvamīṣatkaṇḍūś ca jāyate |
vaivarṇyaṃ rūkṣabhāvaś ca kuṣṭhe tvaci samāśrite ||
tvaksvāpo romaharṣaś ca svedasyābhipravartanam
|
kaṇḍūrvipūyakaś caiva kuṣṭhe śoṇitasaṃśrite ||
bāhulyaṃ vaktraśoṣaś ca kārkaśyaṃ piḍakodgamaḥ
|
todaḥ sphoṭaḥ sthiratvaṃ ca kuṣṭhe māṃsasamāśrite ||
daurgandhyam upadehaś ca pūyo 'tha krimayas
tathā |
gātrāṇāṃ bhedanaṃ cāpi kuṣṭhe medaḥsamāśrite ||
nāsābhaṅgo 'kṣirāgaś ca kṣate ca krimisaṃbhavaḥ
|
bhavet svaropaghātaś ca hy asthimajjasamāśrite ||
kauṇyaṃ gatikṣayo 'ṅgānāṃ saṃbhedaḥ
kṣatasarpaṇam |
śukrasthānagate liṅgaṃ prāguktāni tathaiva ca ||
strīpuṃsayoḥ kuṣṭhadoṣād duṣṭaśoṇitaśukrayoḥ |
yad apatyaṃ tayor jātaṃ jñeyaṃ tad api kuṣṭhitam ||
kuṣṭham ātmavataḥ sādhyaṃ tvagraktapiśitāśritam
|
medogataṃ bhaved yāpyam asādhyam ata uttaram ||
brahmastrīsajjanavadhaparasvaharaṇādibhiḥ |
karmabhiḥ pāparogasya prāhuḥ kuṣṭhasya saṃbhavam ||
mriyate yadi kuṣṭhena punarjāte 'pi gacchati |
gātaḥ kaṣṭarato rogo yathā kuṣṭhaṃ prakīrtitam ||
āhārācārayoḥ proktām āsthāya mahatīṃ kriyām |
auṣadhīnāṃ viśiṣṭānāṃ tapasaś ca niṣevaṇāt |
yas tena mucyate jantuḥ sa puṇyāṃ gatim āpnuyāt ||
prasaṅgād gātrasaṃsparśān niśvāsāt
sahabhojanāt |
sahaśayyāsanāc cāpi vastramālyānulepanāt ||
kuṣṭhaṃ jvaraś ca śoṣaś ca netrābhiṣyanda eva
ca |
aupasargikarogāś ca saṃkrāmanti narān naram ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
kuṣṭhanidānaṃ nāma pañcamo 'dhyāyaḥ ||5 ||
ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ |
athātaḥ pramehanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
divāsvapnāvyāyām ālasyaprasaktaṃ
śītasnigdhamadhuramedyadravānnapānasevinaṃ puruṣaṃ jānīyāt pramehī
bhaviṣyatīti ||
tasya caivaṃpravṛttasyāparipakvā eva
vātapittaśleṣmāṇo yadā medasā sahaikatvam upetya
mūtravāhisrotāṃsyanusṛtyādho gatvā bastermukhamāśr ity a
nirbhidyante tadā pramehāñjanayanti ||
L
teṣāṃ tu pūrvarūpāṇi hastapādataladāhaḥ
snigdhapicchilagurutā gātrāṇāṃ madhuraśuklamūtratā tandrā sādaḥ
pipāsā durgandhaś ca śvāsastālugalajihvādanteṣu
malotpattirjaṭilībhāvaḥ keśānāṃ vṛddhiś ca nakhānām ||
tatrāvilaprabhūtamūtralakṣaṇāḥ sarva eva pramehā
bhavanti ||
sarva eva sarvadoṣasamutthāḥ saha piḍakābhiḥ ||
tatra, kaphādudakekṣuvālikāsurāsikatāśanair
lavaṇapiṣṭasāndraśukraphenamehā daśa sādhyāḥ, doṣadūṣyāṇāṃ
samakriyatvāt ; pittānnīlaharidrāmlakṣāramañjiṣṭhāśoṇitamehāḥ ṣaḍ
yāpyāḥ, doṣadūṣyāṇāṃ viṣamakriyatvāt ; vātāt
sarpirvasākṣaudrahastimehāś catvāro 'sādhyatamāḥ, mahātyayikatvāt
||
L
tatra vātapittamedobhir anvitaḥ śleṣmā
śleṣmapramehāñjanayati, vātakaphaśoṇitamedobhir anvitaṃ pittaṃ
pittapramehān, kaphapittavasāmajjamedobhir anvito
vāyurvātapramehān ||
tatra, śvetamavedanamudakasadṛśamudakamehī
mehati; ikṣurasatulyamikṣuvālikāmehī; surātulyaṃ surāmehī; sarujaṃ
sikatānuviddhaṃ sikatāmehī; śanaiḥ sakaphaṃ mṛtsnaṃ śanair mehī;
viśadaṃ lavaṇatulyaṃ lavaṇamehī; hṛṣṭaromā piṣṭarasatulyaṃ
piṣṭamehī; āvilaṃ sāndraṃ sāndramehī; śukratulyaṃ śukramehī;
stokaṃ stokaṃ saphenamacchaṃ phenamehī mehati ||
ata ūrdhvaṃ pittanimittān vakṣyāmaḥ
saphenamacchaṃ nīlaṃ nīlamehī mehati; sadāhaṃ haridrābhaṃ
haridrāmehī; amlarasagandhamamlamehī; srutakṣārapratimaṃ
kṣāramehī; mañjiṣṭhodakaprakāśaṃ mañjiṣṭhāmehī; śoṇitaprakāśaṃ
śoṇitamehī mehati ||
ata ūrdhvaṃ vātanimittān vakṣyāmaḥ
sarpiḥprakāśaṃ sarpirmehī mehati; vasāprakāśaṃ vasāmehī;
kṣaudrarasavarṇaṃ kṣaudramehī; mattamātaṅgavadanuprabandhaṃ
hastimehī mehati ||
makṣikopasarpaṇamālasyaṃ māṃsopacayaḥ
pratiśyāyaḥ śaithilyārocakāvipākāḥ
kaphaprasekacchardinidrākāsaśvāsāśceti śleṣmajānām upadravāḥ;
vṛṣaṇayor avadaraṇaṃ bastibhedo meḍhratodo hṛdi
śūlamamlīkājvarātīsārārocakā vamathuḥ paridhūpanaṃ dāho mūrcchā
pipāsā nidrānāśaḥ pāṇḍurogaḥ pītaviṇmūtranetratvaṃ ceti
paittikānāṃ; hṛdgraho laulyamanidrā stambhaḥ kampaḥ śūlaṃ
baddhapurīṣatvaṃ ceti vātajānām | evam ete viṃśati pramehāḥ
sopadravā vyākhyātāḥ ||
L
tatra vasāmedobhyām abhipannaśarīrasya tribhir
doṣaiś cānugatadhātoḥ pramehiṇo daśapiḍakā jāyante | tad yathā
śarāvikā, sarṣapikā, kacchapikā, jālinī, vinatā, putriṇī,
masūrikā, alajī, vidārikā, vidradhikā ceti ||
śarāvamātrā tadrūpā nimnamadhyā śarāvikā |
gaurasarṣapasaṃsthānā tatpramāṇā ca sārṣapī ||
sadāhā kūrmasaṃsthānā jñeyā kacchapikā budhaiḥ
|
jālinī tīvradāhā tu māṃsajālasamāvṛtā ||
mahatī piḍakā nīlā piḍakā vinatā smṛtā |
mahatyalpācitā jñeyā piḍakā sā tu putriṇī ||
masūrasamasaṃsthānā jñeyā sā tu masūrikā |
raktā sitā sphoṭavatī dāruṇā tvalajī bhavet ||
vidārīkandavadvṛttā kaṭhinā ca vidārikā |
vidradherlakṣaṇair yuktā jñeyā vidradhikā budhaiḥ ||
gude hṛdi śirasyaṃse pṛṣṭhe marmaṇi cotthitāḥ |
sopadravā durbalāgreḥ piḍakāḥ parivarjayet ||
kṛtsnaṃ śarīraṃ niṣpīḍya medomajjavasāyutaḥ |
adhaḥ prakramate vayustenāsādhyās tu vātajāḥ ||
pramehapūrvarūpāṇāmākṛtiryatra dṛśyate |
kiṃcic cāpy adhikaṃ mūtraṃ taṃ pramehiṇam ādiśet ||
kṛtsnāny ardhāni vā yasmin pūrvarūpāṇi mānave |
pravṛttamūtram atyarthaṃ taṃ pramehiṇam ādiśet ||
L
piḍakāpiḍitaṃ gāḍham upasṛṣṭam upadravaiḥ |
madhumehinam ācaṣṭe sa cāsādhyaḥ prakīrtitaḥ ||
sa cāpi gamanāt sthānaṃ sthānadāsanam icchati |
āsanād vṛṇute śayyāṃ śayanāt svapnam icchati ||
yathā hi varṇānāṃ pañcānāmutkarṣāpakarṣakṛtena
saṃyogaviśeṣeṇa śabalababhrukapilakapotamecakādīnāṃ
varṇānāmanekeṣāmutpattirbhavati, evam eva
doṣadhātumalāhāraviśeṣeṇotkarṣāpakarṣakṛtena saṃyogaviśeṣeṇa
pramehāṇāṃ nānākaraṇaṃ bhavati ||
bhavati cātra sarva eva pramehāstu
kālenāpratikurvataḥ |
madhumehatvam āyānti tadā 'sādhyā bhavanti hi ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
pramehanidānaṃ nāma ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ || 6 ||
saptamo 'dhyāyaḥ |
L
athāta udarāṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
dhanvantarir dharmabhṛtāṃ variṣṭho rājarṣir
indrapratimo 'bhavad yaḥ |
brahmarṣiputraṃ vinayopapannaṃ śiṣyaṃ śubhaṃ suśrutam anvaśāt saḥ
||
pṛthak samastair api ceha doṣaiḥ plīhodaraṃ
baddhagudaṃ tathaiva |
āgantukaṃ saptamam aṣṭamaṃ ca dakodaraṃ ceti vadanti tāni ||
sudurbalāgner ahitāśanasya
saṃśuṣkapūtyannaniṣevaṇād vā
snehādimithyācaraṇāc ca jantor vṛddhiṃ gatāḥ koṣṭham
abhiprapannāḥ ||
gulmākṛtivyañjitalakṣaṇāni kurvanti ghorāṇy
udarāṇi doṣāḥ |
koṣṭhād upasnehavad annasāro niḥsṛtya duṣṭo 'nilaveganunnaḥ ||
tvacaḥ samunnamya śanaiḥ samantād vivardhamāno
jaṭharaṃ karoti |
L
tatpūrvarūpaṃ balavarṇakāṅkṣāvalīvināśo
jaṭhare hi rājyaḥ ||
jīrṇāparijñānavidāhavatyo bastau rujaḥ
pādagataś ca śophaḥ |
saṃgṛhya pārśvodarapṛṣṭhanābhīr yad vardhate
kṛṣṇasirāvanaddham ||
saśūlam ānāhavad ugraśabdaṃ satodabhedaṃ
pavanātmakaṃ tat |
yac coṣatṛṣṇājvaradāhayuktaṃ pītaṃ sirā bhānti ca yatra pītāḥ ||
pītākṣiviṇmūtranakhānanasya pittodaraṃ
tattvacirābhivṛddhi |
yacchītalaṃ śuklasirāvanaddhaṃ guru sthiraṃ śuklanakhānanasya ||
snigdhaṃ mahacchophayutaṃ sasādaṃ kaphodaraṃ
tat tu cirābhivṛddhi |
striyo 'nnapānaṃ nakharomamūtraviḍārtavair yuktam asādhuvṛttāḥ ||
yasmai prayacchanty arayo garāṃś ca
duṣṭāmbudūṣīviṣasevanād vā |
tenāśu raktaṃ kupitāś ca doṣāḥ kurvanti ghoraṃ jaṭharaṃ triliṅgam
||
tac chītavātābhrasamudbhaveṣu
viśeṣataḥ kupyati dahyate ca
sa cāturo mūrcchati saṃprasaktaṃ
pāṇḍuḥ kṛśaḥ śuṣyati tṛṣṇayā ca ||
prakīrtitaṃ dūṣyudaraṃ tu ghoraṃ
L plīhodaraṃ kīrtayato nibodha |
vidāhyabhiṣyandiratasya jantoḥ praduṣṭam atyartham asṛk kaphaś ca
||
plīhābhivṛddhiṃ satataṃ karoti plīhodaraṃ tat
pravadanti tajjñāḥ |
vāme ca pārśve parivṛddhim eti viśeṣataḥ sīdati cāturo 'tra ||
mandajvarāgniḥ kaphapittaliṅgair upadrutaḥ
kṣīṇabalo 'tipāṇḍuḥ |
savyetarasmin yakṛti praduṣṭe jñeyaṃ yakṛddālyudaraṃ tad eva ||
yasyāntramannair upalepibhir vā bālāśmabhir vā
sahitaiḥ pṛthagvā |
saṃcīyate tatra malaḥ sadoṣaḥ krameṇa nāḍyāmiva saṃkaro hi ||
nirudhyate cāsya gude purīṣaṃ nireti kṛcchrād
api cālpamalpam |
hṛnnābhimadhye parivṛddhim eti ta(ya)c codaraṃ viṭsamagandhikaṃ
ca ||
pracchardayan baddhagudī vibhāvyaḥ tataḥ
parisrāvyudaraṃ nibodha |
śalyaṃ yad annopahitaṃ tad antraṃ bhinatti
yasyāgatam anyathā vā ||
tasmāt sruto 'ntrāt salilaprakāśaḥ srāvaḥ
sravedvai gudatas tu bhūyaḥ |
nābher adhaś codaram eti vṛddhiṃ nistudyate 'tīva vidahyate ca ||
etat parisrāvyudaraṃ pradiṣṭaṃ dakodaraṃ
kīrtayato nibodha |
yaḥ snehapīto 'pyanuvāsito vā vānto virikto 'pyathavā nirūḍhaḥ ||
L
pibej jalaṃ śītalam āśu tasya srotāṃsi duṣyanti
hi tadvahāni |
snehopalipteṣv athavā 'pi teṣu dakodaraṃ pūrvavad abhyupaiti ||
snigdhaṃ mahat saṃparivṛttanābhi bhṛśonnataṃ
pūrṇam ivāmbunā ca |
yathā dṛtiḥ kṣubhyati kampate ca śabdāyate cāpi dakodaraṃ tat ||
ādhmānaṃ gamane 'śaktir daurbalyaṃ durbalāgnitā
|
śophaḥ sadanam aṅgānāṃ saṅgo vātapurīṣayoḥ |
dāhas tṛṣṇā ca sarveṣu jaṭhareṣu bhavanti hi ||
ante salilabhāvaṃ hi bhajante jaṭharāṇi tu |
sarvāṇy eva parīpākāt tadā tāni vivarjayet ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
udaranidānaṃ nāma saptamo 'dhyāyaḥ ||7 ||
aṣṭamo 'dhyāyaḥ |
athāto mūḍhagarbhanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
L grāmyadharma yāna vāhanādhva gamana praskhalana prapatana prapīḍāna dhāvanābhighāta viṣama śayanāsanopavāsa vegābhighātātirūkṣa kaṭutiktabhojanaśokātikṣārasevanātisāravamanavirecanapreṅkholanājīrṇagarbhaśātanaprabhṛtibhir
viśeṣair bandhānānm ucyate garbhaḥ, phalam iva
vṛntabandhanādabhighātaviśeṣaiḥ; sa vimuktabandhano garbhāśayam
atikramya yakṛtplīhāntravivarair avasraṃsamānaḥ koṣṭhasaṃkṣobham
āpādayati, tasyā jaṭharasaṃkṣomād vāyurapāno mūḍhaḥ
pārśvabastiśīrṣodarayoniśūlānāhamūtrasaṅgānām anyatamam āpādya
garbhaṃ cyāvayati taruṇaṃ śoṇitasrāveṇa; tam eva kadācid vivṛddham
asamyagāgatam apatyapatham anuprāptam anirasyamānaṃ
viguṇāpānasaṃmohitaṃ garbhaṃ mūḍhagarbham ity ācakṣate ||
tataḥ kīlaḥ pratikhuro bījakaḥ parigha iti |
tatra ūrdhvabāhuśiraḥpādo yo yonimukhaṃ niruṇaddhi kīla iva sa
kīlaḥ; niḥsṛtahastapādaśirāḥ kāyasaṅgī pratikhuraḥ; yo nirgacchaty
ekaśirobhujaḥ sa bījakaḥ; yas tu parigha iva yonimukham āvṛtya
tiṣṭhati sa parighaḥ; iti caturvidho bhavatīty eke bhāṣante | tat
tu na samyak; kasmāt sa yadā viguṇānilaprapīḍito 'patyapatham
anekadhā prapadyate tadā saṅkhyā hīyate ||
tatra kaścid dvābhyāṃ sakthibhyāṃ yonimukhaṃ
pratipadyate; kaścid ābhugnaikasakthir ekena; kaścid
ābhugnasakthiśarīraḥ sphigdeśena tiryagāgataḥ; kaścid
uraḥpārśvapṛṣṭhānām anyatamena yonidvāraṃ pidhāyāvatiṣṭhate;
antaḥpārśvāpavṛttaśirāḥ kaścid ekena bāhunā; kaścid ābhugnaśirā
bāhudvayena; kaścid ābhugnamadhyo hastapādaśirobhiḥ; kaścid ekena
sakthnā yonimukhaṃ pratipadyate 'pareṇa pāyum; ity aṣṭavidhā
mūḍhagarbhagatiruddiṣṭā samāsena ||
L tatra
dvāvantyāvasādhyau mūḍhagarbhau, śeṣānapi
viparītendriyārthākṣepakayonibhraṃśasṃvaraṇamakkallaśvāsakāsabhramanipīḍitān
pariharet ||
bhavanti cātra
kālasya pariṇāmena muktaṃ vṛntād yathā paham |
prapadyate svabhāvena nānyathā patituṃ dhruvam ||
evaṃ kālaprakarṣeṇa mukto nāḍīni bandhanāt |
garbhāśayastho yo garbho jananāya prapadyate ||
kṛmivātābhighātais tu tadevopadrutaṃ phalam |
pataty akāle 'pi yathā tathā syād garbhavicyutiḥ ||
ācaturthāttato māsāt prasravedgarbhavicyutiḥ |
tataḥ sthiraśarīrasya pātaḥ pañcamaṣaṣṭhayoḥ ||
pravidhyati śiro yā tu śītāṅgī nirapatrapā |
nīloddhatasirā hanti sā garbhaṃ sa ca tāṃ tathā ||
L garbhāspandanamāvīnāṃ
praṇāśaḥ śyāvapāṇḍutā |
bhavatyucchvāsapūtitvaṃ śūlaṃ cāntarbhṛte śiśau ||
mānasāgantubhir māturupatāpaiḥ prapīḍitaḥ |
garbho vyāpadyate kukṣau vyādhibhiś ca prapīḍitaḥ ||
bastamāravipannāyāḥ kukṣiḥ praspandate yadi |
tat kṣaṇāj janmakāle taṃ pāṭayitvoddhared bhiṣak ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
mūḍhagarbhanidānaṃ nāmāṣṭamo 'dhyāyaḥ || 8 ||
navamo 'dhyāyaḥ |
athāto vidradhīnāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
sarvāmaraguruḥ śrīmān nimittāntarabhūmipaḥ |
śiṣyāyovāca nikhilam idaṃ vidradhilakṣaṇam ||
L
tvagraktamāṃsamedāṃsi pradūṣyāsthisamāśritāḥ |
doṣāḥ śophaṃ śanair ghoraṃ janayanty ucchritā bhṛśam ||
mahāmūlaṃ rujāvantaṃ vṛttaṃ cā (vā)
'pyathavā++āyatam |
tam āhur vidradhiṃ dhīrā vijñeyaḥ sa ca ṣaṅvidhaḥ ||
pṛthagdoṣaiḥ samastaiś ca kṣatenāpy asṛjā tathā
|
ṣaṇṇām api hi teṣāṃ tu lakṣaṇaṃ saṃpravakṣyate ||
kṛṣṇo 'ruṇo vā paruṣo bhṛśam atyarthavedanaḥ |
citrotthānaprapākaś ca vidradhir vātasaṃbhavaḥ ||
pakvodumbarasaṅkāśaḥ śyāvo vā jvaradāhavān |
kṣiprotthānaprapākaś ca vidradhiḥ pittasaṃbhavaḥ ||
śaravasadṛśaḥ pāṇḍuḥ śītaḥ stabdho 'lpavedanaḥ |
cirotthānaprapākaś ca sakaṇḍuś ca kaphotthitaḥ ||
tanupītasitāś caiṣām āsrāvāḥ kramaśaḥ smṛtāḥ |
nānāvarṇarujāsrāvo ghāṭālo viṣamo mahān ||
viṣamaṃ pacyate cāpi vidradhiḥ sānnipātikaḥ |
tais tair bhāvair abhihate kṣate vā 'pathyasevinaḥ ||
kṣatoṣmā vāyuvisṛtaḥ saraktaṃ pittam īrayet |
jvaras tṛṣṇā ca dāhaś ca jāyate tasya dehinaḥ ||
eṣa vidradhir āgantuḥ pittavidradhilakṣaṇaḥ |
L kṛṣṇasphoṭāvṛtaḥ śyāvas
tīvradāharujājvaraḥ ||
pittavidradhiliṅgas tu raktavidradhir ucyate |
uktā vidradhayo hyete teṣv asādhyas tu sarvajaḥ ||
ābhyantarānatas tūrdhvaṃ vidradhīn
paricakṣate |
gurvasātmyaviruddhānnaśuṣkasaṃsṛṣṭabhojanāt
||
ativyavāyavyāyāmavegāghātavidāhibhiḥ |
pṛthak saṃbhūya vā doṣāḥ kupitā gulmarūpiṇam
||
valmīkavat samunnaddham antaḥ kurvanti
vidradhim |
gude bastimukhe nābhyāṃ kukṣau vaṅkṣaṇayos tathā ||
vṛkkayor yakṛti plīhni hṛdaye klomni vā tathā |
teṣāṃ liṅgāni jānīyād bāhyavidradhilakṣaṇaiḥ ||
āmapakvaiṣaṇīyāc ca pakvāpakvaṃ vinirdiśet |
adhiṣṭhānaviśeṣeṇa liṅgaṃ śṛṇu viśeṣataḥ ||
gude vātanirodhas tu bastau kṛcchrālpamūtratā |
nābhyāṃ hikkā tathā++āṭopaḥ kukṣau mārutakopanam ||
kaṭīpṛṣṭhagrahas tīvro vaṅkṣaṇotthe tu
vidradhau |
vṛkkayoḥ pārśvasaṅkocaḥ plīhny ucchvāsāvarodhanam ||
sarvāṅgapragrahas tīvro hṛdi śūlaś ca dāruṇaḥ |
śvāso yakṛti tṛṣṇā ca pipāsā klomaje 'dhikā ||
L
āmo vā yadi vā pakvo mahān vā yadi vetaraḥ |
sarvo marmotthitaś cāpi vidradhiḥ kaṣṭa ucyate ||
nābher uparijāḥ pakvā yānty ūrdhvam itare tv
adhaḥ |
jīvaty adho niḥsruteṣu sruteṣūrdhvaṃ na jīvati ||
hṛnnābhibastivarjyā ye teṣu bhinneṣu bāhyataḥ |
jīvet kadācit puruṣo netareṣu kadācana ||
strīṇām apaprajātānāṃ prajātānāṃ tathā 'hitaiḥ
|
dāhajvarakaro ghoro jāyate raktavidradhiḥ ||
api samyak prajātānām asṛk kāyād aniḥsṛtam |
raktajaṃ vidradhiṃ kuryāt kuksau makkallasaṃjñitam ||
saptāhān nopaśāntaś cet tato 'sau saṃprapacyate
|
viśeṣam atha vakṣyāmi spaṣṭaṃ vidradhigulmayoḥ ||
gulmadoṣasamutthānād vidradher gulmakasya ca
|
kasmān na pacyate gulmo vidradhiḥ pākam eti
ca ||
na nibandho 'sti gulmānāṃ vidradhiḥ
sanibandhanaḥ |
gulmākārāḥ svayaṃ doṣā vidradhirmāṃsaśoṇite
||
vivarānucaro granthir apsu budbudako yathā |
evaṃ prakāro gulmas tu tasmāt pākaṃ na gacchati ||
māṃsaśoṇitabāhulyāt pākaṃ gacchati vidradhiḥ
|
māṃsaśoṇitahīnatvād gulmaḥ pākaṃ na gacchati
||
gulmas tiṣṭhati doṣe sve vidradhir māṃsaśoṇite
|
vidradhiḥ pacyate tasmād gulmaś cāpina pacyate ||
L
hṛnnābhibastijaḥ pakvo varjyo yaś ca
tridoṣajaḥ |
atha majjaparīpāko ghoraḥ samupajāyate ||
so 'sthimāṃsanirodhena dvāraṃ na labhate yadā |
tataḥ sa vyādhinā tena jvalaneneva dahyate ||
asthi(tha) majjoṣmaṇā tena śīryate dahyamānavat
|
vikāraḥ śalyabhūto 'yaṃ kleśayed āturaṃ ciram ||
athāsya karmaṇā vyādhir dvāraṃ tu labhate yadā
|
tato medaḥpramaṃ snigdhaṃ śuklaṃ śītamatho guru ||
bhinne 'sthni niḥsravet pūyam etad asthigataṃ
viduḥ |
vidradhiṃ śāstrakuśalāḥ sarvadoṣarujāvaham ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
vidradhinidānaṃ nāma navamo 'dhyāyaḥ || 9 ||
daśamo 'dhyāyaḥ |
athāto visarpanāḍīstanaroganidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
L
tvaṅmāṃsaśoṇitagatāḥ kupitās tu doṣāḥ
sarvāṅgasāriṇam ihāsthitam ātmaliṅgam |
kurvanti vistṛtam anunnatam āśu śophaṃ taṃ sarvato visaraṇāc ca
visarpam āhuḥ ||
vātātmako 'sitamṛduḥ paruṣo
'ṅgamardasaṃbhedatodapavanajvaraliṅgayuktaḥ |
gaṇḍair yadā tu viṣamair atidūṣitatvād yuktaḥ sa eva kathitaḥ
khalu varjanīyaḥ ||
pittātmako
drutagatirjvaradāhapākasphoṭaprabhedabahulaḥ kṣatajaprakāśaḥ |
doṣapravṛddhihatamāṃsasiro yadā syāt srotojakardamanibho na tadā
sa sidhyet ||
śleṣmātmakaḥ sarati mandamaśīghrapākaḥ snigdhaḥ
sitaśvayathuralparugugrahaṇḍuḥ |
sarvātmakastrividhavarṇarujo 'vagāḍhaḥ pakvo na sidhyati ca
māṃsasirāpraśātāt ||
L
sadyaḥkṣatavraṇam upetya narasya pittaṃ raktaṃ
ca doṣabahulasya karoti śoham |
śyāvaṃ salohitamatijvaradāhapākaṃ sphoṭaiḥ kulatthasadṛśair
asitaiś ca kīrṇam ||
sidhyanti vātakaphapittakṛtā visarpāḥ
sarvātmakaḥ kṣatakṛtaś ca na siddhim eti |
paittānilāvapi ca darśitapūrvaliṅgau sarve ca marmasu bhavanti hi
kṛcchrasādhyāḥ ||
śophaṃ na pakvam iti pakvamupekṣate yo yo vā
vraṇaṃ pracurapūyamasādhuvṛttaḥ |
abhyantaraṃ praviśati pravidārya tasya sthānāni pūrvavihitāni
tataḥ sa pūyaḥ ||
tasyātimātragamanād gatir ity ataś ca nāḍīva
yadvahati tena matā tu nāḍī |
L doṣais tribir bhavati sā pṛthagekaśaś ca
saṃmūrcchitair api ca śalyanimittato 'nyā ||
tatrānilāt paruṣasūkṣmamukhī saśūlā
phenānuviddhamadhikaṃ sravati kṣapāyām |
tṛṭtāpatodasadanajvarabhedahetuḥ pītaṃ sravatyadhikamuṣṇamahaḥsu
pittāt ||
jñeyā kaphādbahughanārjunapicchilāsrā
rātrisrutiḥ stimitarukkaṭhinā sakaṇḍūḥ |
doṣadvayābhihitalakṣaṇadarśanena tisro gatīrvyatikaraprabhavās tu
vidyāt ||
dāhajvaraśvasanamūrcchanavaktraśoṣā yasyāṃ
bhavantyabhihitāni ca lakṣaṇāni |
tām ādiśet pavanapittakaphaprakopād ghorāmasu kṣayakarīm iva
kālarātrim ||
naṣṭaṃ kathaṃcidanumārgamudīriteṣu sthāneṣu
śalyamacireṇa gatiṃ karoti |
sā phenilaṃ mathitamacchamasṛgvimiśramuṣṇaṃ sraveta sahasā sarujā
ca nityam ||
yāvatyo gatayo yaiś ca kāraṇaiḥ saṃbhavanti hi
|
tāvantaḥ stanarogāḥ syuḥ strīṇāṃ tair eva hetubhiḥ ||
L
dhamanyaḥ saṃvṛtadvārāḥ kanyānāṃ
stanasaṃśritāḥ|
doṣāvisaraṇāttāsāṃ na bhavanti stanāmayāḥ ||
tāsām eva prajātānāṃ garbhiṇīnāṃ ca tāḥ punaḥ
|
svabhāvād evavivṛtā jāyante saṃbhavantyataḥ ||
rasaprasādo madhuraḥ pakvāhāranimittajaḥ |
kṛtsnadehāt stanau prāptaḥ stanyam ity abhidhīyate ||
viśasteṣv api gātreṣu yathā śukraṃ na dṛśyate
|
sarvadehāśritatvāc ca śukralakṣaṇamucyate ||
tad eva ceṣṭayuvaterdarśanāt smaraṇād api |
śabdasaṃśravaṇāt sparśāt saṃharṣāc ca pravartate ||
suprasannaṃ manas tatra harṣaṇe hetur ucyate |
āhārarasayonitvād evaṃ stanyam api striyāḥ ||
tad evāpatyasaṃsparśād darśanāt smaraṇād api |
grahaṇāc ca śarīrasya śukravat saṃpravartate ||
sneho nirantaras tatra prasrave hetur ucyate |
L tat kaṣāyaṃ bhaved vātāt kṣiptaṃ ca
plavate 'mbhasi ||
pittād amlaṃ sakaṭukaṃ rājyo 'mbhasi ca
pītikāḥ |
kaphād ghanaṃ picchilaṃ ca jale cāpy avasīdati | sarvair duṣṭaiḥ
sarvaliṅgam abhighātāc ca duṣyati ||
yat kṣīram udake kṣiptam ekībhavati pāṇḍuram |
madhuraṃ cāvivarṇaṃ ca prasannaṃ tad vinirdiśet ||
sakṣīrau vā 'pyadugdhau vā prāpya doṣaḥ stanau
striyāḥ |
raktaṃ māṃsaṃ ca sandūṣya stanarogāya kalpate ||
pañcānām api teṣāṃ tu hitvā śoṇitavidradhim |
lakṣaṇāni samānāni bāhyavidradhilakṣaṇaiḥ ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
visarpanāḍīstanaroganidānaṃ nāma daśamo 'dhyāyaḥ ||10 ||
ekādaśo 'dhyāyaḥ ||
athāto granthapacyarbudagalagaṇḍānāṃ nidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
vātādayo māṃsam asṛk ca duṣṭāḥ saṃdūṣya medaś
ca kaphānuviddham |
vṛttonnataṃ vigrathitaṃ tu śophaṃ kurvantyato granthiriti
pradiṣṭaḥ ||
L āyamyate vyathyata eti
todaṃ pratyasyate kṛtyata eti bhedam |
kṛṣṇo 'mṛdurbastir ivātataś ca binnaḥ sravec cānilajo 'sramaccham
||
dandahyate dhūpyati cūṣyate ca pāpacyate
prajvalatīva cāpi |
raktaḥ sapīto 'pyathavā 'pi pittādbhinnaḥ sraved uṣṇam atīva
cāsram ||
śīto 'vivarṇo 'lparujo 'tikaṇḍūḥ pāṣāṇavat
saṃhananopapannaḥ |
cirābhivṛddhiś ca kaphaprakopādbhinnaḥ sravec chuklaghanaṃ ca
pūyam ||
śarīravṛddhikṣayavṛddhihāniḥ snigdho
mahānalparujo 'tikaṇḍūḥ |
medaḥkṛto gacchati cātra bhinne piṇyākasarpiḥpratimaṃ tu medaḥ ||
vyāyāmajātair abalasya tais tair ākṣipya
vāyurhi sirāpratānam |
saṃpīḍya saṅkocya viśoṣya cāpi granthiṃ karoty unnatam āśu vṛttam
||
granthiḥ sirājaḥ sa tu kṛcchrasādhyo bhaved
yadi syāt sarujaś calaś ca |
aruk sa evāpy acalo mahāṃś ca marmotthitaś cāpivivarjanīyaḥ ||
hanvasthikakṣākṣakabāhusandhimanyāgaleṣūpacitaṃ tu medaḥ |
granthiṃ sthiraṃ vṛttam athāyataṃ vā snigdhaṃ kaphaś cālparujaṃ
karoti ||
taṃ granthibhis tv āmalakāsthimātrair
matsyāṇḍajālapratimais tathā 'nyaiḥ |
ananyavarṇair upacīyamānaṃ cayaprakarṣādapacīṃ vadanti ||
kaṇḍūyutāste 'lparujaḥ prabhinnāḥ sravanti
naśyanti bhavanti cānye |
medaḥkaphābhyāṃ khalu roga eṣa sudustaro varṣagaṇānubandhī ||
gātrapradeśe kvacideva doṣāḥ saṃmūrcchitā
māṃsam abhipradūṣya |
vṛttaṃ sthiraṃ mandarujaṃ mahāntam analpamūlaṃ ciravṛddhyapākam
||
kurvanti māṃsopacayaṃ tu śophaṃ tam arbudaṃ
śāstravido vadanti |
L vātena pittena kaphena cāpi raktena
māṃsena ca medasā ca ||
tajjāyate tasya ca lakṣaṇāni grantheḥ samānāni
sadā bhavanti |
doṣaḥ praduṣṭo rudhiraṃ sirās tu saṃpīḍya saṅkocya gatas tv
apākam ||
sāsrāvam unnahyati māṃsapiṇḍaṃ māṃsāṅkurair
ācitam āśuvṛddhim |
sravaty ajasraṃ rudhiraṃ praduṣṭam asādhyam etad rudhirātmakaṃ
syāt ||
raktakṣayopadravapīḍitatvāt pāṇḍur bhavet so
'rbudapīḍitas tu |
muṣṭiprahārādibhir ardite 'ṅge māṃsaṃ praduṣṭaṃ prakaroti śopham
||
avedanaṃ snigdham ananyavarṇam apākam
aśmopamam apracālyam |
praduṣṭamāṃsasya narasya bāḍham etad bhaven māṃsaparāyaṇasya ||
māṃsārbudaṃ tv etad asādhyam uktaṃ sādhyeṣv
apīmāni vivarjayet tu |
saṃprasrutaṃ marmaṇi yac ca jātaṃ srotaḥsu vā yac ca bhaved
acālyam ||
yajjāyate 'nyat khalu pūrvajāte jñeyaṃ tad
adhyarbudam arbudajñaiḥ |
yad dvandvajātaṃ yugapat kramād vā dvir arbudaṃ tac ca bhaved
asādhyam ||
na pākam āyānti kaphādhikatvān medobahutvāc ca
viśeṣatas tu |
doṣasthiratvād grathanāc ca teṣāṃ sarvārbudāny eva nisargatas tu
||
L
vātaḥ kaphaś caiva gale pravṛddhau manye tu
saṃsṛtya tathaiva medaḥ |
kurvanti gaṇḍaṃ kramaśaḥ svaliṅgaiḥ samanvitaṃ taṃ galagaṇḍam
āhuḥ ||
todānvitaḥ kṛṣṇasirāvanaddhaḥ kṛṣṇo 'ruṇo vā
pavanātmakas tu |
medonvitaś copacitaś ca kālād bhaved atisnigdhataro 'rujaś ca ||
pāruṣyayuktaś ciravṛddhyapāko yadṛcchayā
pākamiyāt kadācit vairasyam āsyasya ca tasya jantor bhavet tathā
tālugalapraśoṣaḥ ||
sthiraḥ savarṇo 'lparugugrakaṇḍūḥ śīto mahāṃś
cāpikaphātmakas tu |
cirābhivṛddhiṃ kurute cirāc ca prapacyate mandarujaḥ kadācit ||
mādhuryam āsyasya ca tasya jantor bhavet tathā
tālugalapralepaḥ |
snigdho mṛduḥ pāṇḍuraniṣṭagandho medaḥkṛto nīrugathātikaṇḍūḥ ||
pralambate 'lābuvadalpamūlo
dehānurūpakṣayavṛddhiyuktaḥ |
snigdhāsyatā tasya bhavec ca jantorgale+anuśabdaṃ kurute ca
nityam ||
kṛcchrācchvasantaṃ mṛdusarvagātraṃ
saṃvatsarātītam arocakārtam |
kṣīṇaṃ ca vaidyo galagaṇḍinaṃ tu bhinnasvaraṃ caiva vivarjayet tu
||
Lnibaddhaḥ śvayathuryasya muṣkaval lambate
gale |
mahān vā yadi vā hrasvo galagaṇḍaṃ tam ādiśet ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
galagaṇḍagaṇḍamālāpacyarbudanidānaṃ nāmaikādaśo 'dhyāyaḥ ||11
||
dvādaśo 'dhyāyaḥ |
athāto vṛddhyupadaṃśaślīpadānāṃ nidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
vātapittaśleṣmaśoṇitamedomūtrāntranimittāḥ
sapta vṛddhayo bhavanti | tāsāṃ mūtrāntranimitte vṛddhī
vātasamutthe kevalam utpattihetur anyatamaḥ ||
adhaḥ prakupito 'nyatamo hi doṣaḥ
phalakośavāhinīr abhiprapadya dhamanīḥ phalakoṣayor vṛddhiṃ
janayati tāṃ vṛddhim ity ācakṣate ||
tāsāṃ bhaviṣyatīnāṃ pūrvarūpāṇi
bastikaṭīmuṣkameḍhreṣu vedanā mārutanigrahaḥ phalakośaśophaś ceti
||
tatrānilaparipūrṇāṃ bastim ivātatāṃ paruṣām
animittānilarujāṃ vātavṛddhim ācakṣate; pakvodumbarasaṅkāśāṃ
jvaradāhoṣmavatīṃ cāśusam utthānapākāṃ pittavṛddhiṃ; kaṭhinām
alpavedanāṃ śītāṃ kaṇḍūmatīṃ śleṣmavṛddhiṃ; kṛṣṇasphoṭāvṛtāṃ
pittavṛddhiliṅgāṃ raktavṛddhiṃ, mṛdusnigdhāṃ kaṇḍūmatīm
alpavedanāṃ tālaphalaprakāśāṃ medovṛddhiṃ; mūtrasaṃdhāraṇaśīlasya
mūtravṛddhir bhavati, sā gacchato 'mbupūrṇā dṛtir iva kṣubhyati
mūtrakṛcchravedanāṃ vṛṣaṇayoḥ śvayathuṃ kośayoś cāpādayati, tāṃ
mūtravṛddhiṃ vidyāt; bhāraharaṇabalavadvigrahavṛkṣaprapata Lnādibhir āyāsaviśeṣair vāyur
abhipravṛddhaḥ prakupitaś ca sthūlāntrasyetarasya caikadeśaṃ
viguṇam ādāyādho gatvā vaṅkṣaṇasandhim upetya granthirūpeṇa
sthitvā 'pratikriyamāṇe ca kālāntareṇa phalakośaṃ praviśya
muṣkaśopham āpādayati, ādhmāto bastir ivātataḥ pradīrghaḥ sa śopho
bhavati, saśabdamavapīḍitaścordhvam upaiti, vimuktaś ca punar
ādhmāyate, tām antravṛddhim asādhyām ity ācakṣate ||
tatrātimaithunād atibrahmacaryād vā tathā
'tibrahmacāriṇīṃ cirotsṛṣṭāṃ rajasvalāṃ dīrgharomāṃ karkaśaromāṃ
saṅkīrṇaromāṃ nigūḍharomām alpadvārāṃ mahādvārām apriyām akāmām
acaukṣasalilaprakṣālitayonim aprakṣālitayoniṃ yonirogopasṛṣṭāṃ
svabhāvato vā duṣṭayoniṃ viyoniṃ vā nārīm atyartham upasevamānasya
tathā karajadaśanaviṣaśūkanipātanādbandhanāddhastābhighātāc
catuṣpadīgamanād
acaukṣasalilaprakṣālanādavapīḍanācchrukravegavighāraṇānmaithunānte
vā+aprakṣālanādibhir meḍhramāgamya prakupitā doṣāḥ kṣate 'kṣate vā
śvayathum upajanayanti, tam upadaṃśam ity ācakṣate ||
L
sa pañcavidhas tribhir doṣaiḥ pṛthak samastair
asṛjā ceti ||
tatra vātike pāruṣyaṃ tvakparipuṭanaṃ
stabdhameḍhratā paruṣaśophatā vividhāś ca vātavedanāḥ; paittike
jvaraḥ śvayathuḥ pakvoḍumbarasaṅkāśas tīvradāhaḥ kṣiprapākaḥ
pittavedanāś ca; ślaiṣmike śvayathuḥ kaṇḍūmān kaṭhinaḥ snigdhaḥ
śleṣmavedanāś ca; raktaje kṛṣṇasphoṭaprādurbhāvo 'tyartham
asṛkpravṛttiḥ pittaliṅgāny atyarthaṃ jvaradāhau śoṣaś ca, yāpyaś
caiva kadācit; sarvaje sarvaliṅgadarśanam avadaraṇaṃ ca śephasaḥ
kṛmiprādurbhāvo maraṇaṃ ceti ||
kupitās tu doṣā vātapittaśleṣmāṇo
'dhaḥprapannā vaṅkṣaṇorujānujaṅghāsv avatiṣṭhamānāḥ kālāntareṇa
pādam āśrity a śanaiḥ śophaṃ janayanti, taṃ ślīpadam ity ācakṣate
| tattrividhaṃ vātapittakaphanimittam iti ||
tatra vātajaṃ kharaṃ kṛṣṇaṃ
paruṣamanimittānilarujaṃ parisphuṭati ca bahuśaḥ; pittajaṃ tu
pītāvabhāsamīṣanmṛdu jvaradāhaprāyaṃ ca; śleṣmajaṃ tu śvetaṃ
snigdhāvabhāsaṃ mandavedānaṃ bhārikaṃ mahāgranthikaṃ kaṇṭakair
upacitaṃ ca ||
tatra saṃvatsarātītamatimahadvalmīkajātaṃ
prasṛtam iti varjanīyāni ||
bhavanti cātra trīṇy apy etāni jānīyāc
chlīpadāni kaphocchrayāt |
gurutvaṃ ca mahattvaṃ ca yasmān nāsti vinā kaphāt ||
purāṇodakabhūyiṣṭhāḥ sarvartuṣu ca śītalāḥ |
ye deśās teṣu jāyante ślīpadāni viśeṣataḥ ||
L
pādavaddhas tayoś cāpi ślīpadaṃ jāyate nṛṇām |
karṇākṣināsikauṣṭheṣu kecid icchanti tadvidaḥ ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
vṛddhyupadaṃśaślīpadanidānaṃ nāma dvādaśo 'dhyāyaḥ ||12 ||
trayodaśo 'dhyāyaḥ |
athātaḥ kṣudrarogāṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
samāsena catuścatvāriṃśat kṣudrarogā bhavanti |
tad yathā ajagallikā yavaprakhyā andhālajī vivṛtā kacchapikā
valmīakaṃ indravṛddhā panasikā pāṣāṇagardabhaḥ jālagardabhaḥ kakṣā
visphoṭakaḥ agnirohiṇī cippaṃ kunakhaḥ anuśayī vidārikā
śarkarārbudaṃ pāmā vicarcikā rakasā pādadārikā kadaraṃ
alasendraluptau dāruṇakaḥ aruṃṣikā palitaṃ masūrikā yauvanapiḍakā
padminīkaṇṭakaḥ jatumaṇiḥ maśakaḥ carmakīlaḥ tilakālakaḥ nyacchaṃ
vyaṅgaḥ parivartikā avapāṭikā niruddhaprakaśaḥ saṃniruddhagudaḥ
ahipūtanaṃ vṛṣaṇakacchraḥ gudabhraṃśaś ceti ||
snigdhā savarṇā grathitā nīrujāa mudrasannibhā
|
kaphavātotthitā jñeyā bālānāmajagallikā ||
yavākārā sukaṭhinā grathitā māṃsasaṃśritā |
piḍakā śleṣmavātābhyāṃ yavaprakhyeti socyate ||
L
ghanāmavaktrāṃ piḍakāmunnatāṃ parimaṇḍalām |
andhālajīmalpapūyāṃ tāṃ vidyāt kaphavātajām ||
vivṛtāsyāṃ mahādāhāṃ pakvodumbarasannibhām |
vivṛtām iti tāṃ vidyāt pittotthāṃ parimaṇḍalām ||
grathitāḥ pañca vā ṣaḍvā dāruṇāḥ kacchaponnatāḥ
|
kaphānilābhyāṃ piḍakā jñeyā kacchapikā budhaiḥ ||
pāṇipādatale sandhau grīvāyāmūrdhvajatruṇi |
granthirvalmīkavadyas tu śanaiḥ samupacīyate ||
todakledaparīdāhakaṇḍūmadbhir mukhair vṛtaḥ |
vyādhir valmīka ity eṣa kaphapittānilidbhavaḥ ||
L
padmāpuṣkaravanmadhye piḍakābhiḥ samācitām |
indravṛddhāṃ tu tāṃ vidyādvātapittotthitāṃ bhiṣak ||
maṇḍalaṃ vṛttamutsannaṃ saraktaṃ piḍakācitam |
rujākarīṃ gadarbhikāṃ tāṃ vidyādvātapittajām |
karṇau pari samantādvā pṛṣṭhe vā piḍakograruk |
śālūkavatpanasikāṃ tāṃ vidyācchleṣmavātajām ||
hanusandhau samudbhūtaṃ śophamalparujaṃ
sthiram |
pāṣāṇagardabhaṃ vidyādbalāsapavanātmakam ||
visarpavat sarpati yo dāhajvarakarastanuḥ |
apākaḥ śvayathuḥ pittāt sa jñeyo jālagardabhaḥ ||
L
piḍikāmuttamāṅgasthāṃ vṛttāmugrarujājvarām |
sarvātmakāṃ sarvaliṅgāṃ jānīyādirivellikām ||
bāhupārśvāṃsakakṣāsu kṛṣṇasphoṭāṃ savedanām |
pittaprakopasaṃbhūtāṃ kakṣām iti vinirdiśet ||
ekāmevaṃvidhāṃ dṛṣṭvā piṭikāṃ sphoṭasannibhām
|
tvaggatāṃ pittakopena gandhanāmāṃ pracakṣate ||
agnidagdhanibhāḥ sphoṭāḥ sajvarāḥ
pittaraktataḥ |
kvacit sarvatra vā dehe smṛtā visphoṭakā iti ||
kakṣābhāgeṣu ye sphoṭā jāyante
māṃsadāru(ra)ṇāḥ |
antardāhajvarakarā dīptapāvakasannibhāḥ ||
saptāhādvā daśāhādvā pakṣādvā ghnanti mānavam
|
tāmagnirohiṇīṃ vidyādasādhyāṃ sannipātataḥ ||
nakhamāṃsamadhiṣṭhāya pittaṃ vātaś ca vedanām
|
karoti dāhapākau ca taṃ vyādhiṃ cippam ādiśet ||
tadevākṣatarogākhyaṃ tathopanakham ity api |
abhighātāt praduṣṭo yo nakho rūkṣo 'sitaḥ kharaḥ ||
bhavet taṃ kunakhaṃ vidyāt kulīnam iti
saṃjñitam |
gambhīrāmalpasaṃrambhāṃ savarṇām uparisthitām ||
kaphādantaḥprapākāṃ tāṃ vidyādanuśayīṃ bhiṣak
|
vidārīkandavadvṛttāṃ kakṣāvaṅkṣaṇasandhiṣu ||
raktāṃ vidārikāṃ vidyāt sarvajāṃ sarvalakṣaṇām
|
L prāpya māṃsasirāsnāyu śleṣmā medas tathā
'nilaḥ ||
granthiṃ kurvanti bhinno 'sau
madhusarpirvasānimam |
sravatyāsrāvamatyarthaṃ tatra vṛddhiṃ gato 'nilaḥ ||
māṃsaṃ viśoṣya grathitāṃ śarkarāṃ janayet
punaḥ |
durgandhaṃ klinnamatyrthaṃ nānāvarṇaṃ tataḥ sirāḥ ||
sravanti sahasā raktaṃ tadvidyāccharkarārbudam
|
pāmāvicarcyau kuṣṭheṣu rakasā ca prakīrtitā ||
parikramaṇaśīlasya vāyuratyartharūkṣayoḥ |
pādayoḥ kurute dārīṃ sarujāṃ talasaṃśritaḥ ||
L
śarkaronmathite pāde kṣate vā kaṇṭakādibhiḥ |
medoraktānugaiś caiva doṣair vā jāyate nṛṇām ||
sakīlakaṭhino granthirnimnamadhyonnato 'pi vā
|
kolamātraḥ saruk srāvī jāyate kadaras tu saḥ ||
klinnāṅgulyantarau pādau kaṇḍūdāharuganvitau |
duṣṭakardamasaṃsparśādalasaṃ taṃ vinirdiśet ||
romakūpānugaṃ pittaṃ vātena saha mūrcchitam |
pracyāvayati romāṇi tataḥ śleṣmā saśoṇitaḥ ||
ruṇaddhi romakūpāṃs tu tato 'nyeṣāmasaṃbhavaḥ
|
tadindraluptaṃ khālity aṃ rujyeti ca vibhāvyate ||
L
dāruṇā kaṇḍurā rūkṣā keśabhūmiḥ prapāṭyate |
kaphavātaprakopeṇa vidyāddāruṇakaṃ tu tam ||
arūṃṣi bahuvaktrāṇi bahukledīni mūrdhani |
kaphāsṛkkṛmikopena nṛṇāṃ vidyādaruṃṣikām ||
krodhaśokaśramakṛtaḥ śarīroṣmā śirogataḥ |
pittaṃ ca keśān pacati palitaṃ tena jāyate ||
dāhajvararujāvantastāmrāḥ sphoṭāḥ sapītakāḥ |
gātreṣu vadane cāntarvijñeyāstā masūrikāḥ ||
L
śālmalīkaṇṭakaprakhyāḥ kaphamārutaśoṇitaiḥ |
jāyante piḍakā yūnaṃ vaktre yā mukhadūṣikāḥ ||
kaṇṭakairācitaṃ vṛttaṃ kaṇḍūmat pāṇḍumaṇḍalam
|
padminīkaṇṭakaprakhyais tadākhyaṃ kaphavātajam ||
nīrujaṃ samamutsannaṃ maṇḍalaṃ kapharaktajam |
sahajaṃ raktamīṣac ca ślakṣṇaṃ jatumaṇiṃ viduḥ ||
L
avedanaṃ sthiraṃ caiva yasya gātreṣu dṛśyate |
māṣavatkṛṣṇamutsannamanilānmaṣakaṃ vadet ||
kṛṣṇāni tilamātrāṇi nīrujāni samāni ca |
vātapittakaphocchoṣāttān vidyāttilakālakān ||
maṇḍalaṃ mahadalpaṃ vā yadi vā sitam |
sahajaṃ nīrujaṃ gātre nyaccham ity abhidhīyate ||
L
samutthānanidānābhyāṃ carmakīlaṃ prakīrtitam |
krodhāyāsaprakupito vāyuḥ pittena saṃyutaḥ ||
sahasā mukhamāgatya maṇḍalaṃ visṛjaty ataḥ |
nīrujaṃ tanukaṃ śyāvaṃ mukhe vyaṅgaṃ tam ādiśet ||
kṛṣṇamevaṃguṇaṃ gātre mukhe vā nīlikāṃ viduḥ |
mardanāt pīḍanāccāti tathaivāpyabhighātataḥ |
meḍhracarma yadā vāyur bhajate sarvataś caraḥ ||
tadā vātopasṛṣṭaṃ tu carma pratinivartate |
maṇeradhastāt kośaś ca granthirūpeṇa lambate
||
savedanaḥ sadāhaś ca pākaṃ ca vrajati kvacit
|
mārutāgantusaṃbhūtāṃ vidyāt tāṃ parivartikām
||
sakaṇḍūḥ kaṭhinā cāpi saiva śleṣmasamutthitā |
alpīyaḥkhāṃ yadā harṣād bālāṃ gacchet striyaṃ naraḥ ||
hastābhighātādathavā carmaṇy udvartite balāt |
mardanātpīḍanādvā 'pi śukravegavighātataḥ ||
yasyāvapāṭhyate carma tāṃ vidyād avapāṭikām |
vātopasṛṣṭam evaṃ tu carma saṃśrayate maṇim ||
maṇiś carmopanaddhas tu mūtrasroto ruṇaddhi ca
|
niruddhaprakaśe tasmin mandaghāram avedanam ||
mūtraṃ pravartate jantormaṇirna ca vidīryate |
niruddhaprakaśaṃ vidyāddurūḍhāṃ cāvapāṭikām ||
vegasaṃghāraṇādvāyur vihato gudamāśritaḥ |
niruṇaddhi mahatsrotaḥ sūkṣmadvāraṃ karoti ca ||
L mārgasya saukṣmyāt
kṛcchreṇa purīṣaṃ tasya gacchati |
sanniruddhagudaṃ vyādhim enaṃ vidyāt sudustaram ||
śakṛnmūtrasamāyukte 'dhaute 'pāne śiśor bhavet
|
svinnasyāsnāpyamānasya kaṇḍū raktakaphodbhavā ||
kaṇḍūyanāttataḥ kṣipraṃ sphoṭāḥ srāvaś ca
jāyate |
ekībhūtaṃ vraṇair ghoraṃ taṃ vidyād ahipūtanam ||
snānotsādanahīnasya malo vṛṣṇasaṃśritaḥ |
yadā praklidyate svedāt kaṇḍūṃ saṃjanayet tadā ||
tatra kaṇḍūyanāt kṣipraṃ sphoṭāḥ srāvaś ca
jāyate |
prāhurvṛṣaṇakacchūṃ tāṃ śleṣmaraktaprakopajām ||
pravāhaṇātisārābhyāṃ nirgacchati gudaṃ bahiḥ |
rūkṣadurbaladehasya taṃ gudabhraṃśam ādiśet ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
kṣudraroganidānaṃ nāma trayodaśo 'dhyāyaḥ ||13 ||
caturdaśo 'dhyāyaḥ |
athātaḥ śūkadoṣanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
liṅgavṛddhimicchatāmakramapravṛttānāṃ
śūkadoṣanimittā daśa cāṣṭau ca vyādhayo jāyante | tad yathā
sarṣapikā aṣṭhīlikā grathitaṃ kumbhīkā alajī mṛditaṃ
saṃmūḍhapiḍakā avamanthaḥ puṣkarikā sparśahāniḥ uttamā śataponakaḥ
tvakpākaḥ śoṇitārbudaṃ māṃsārbudaṃ māṃsapākaḥ vidradhiḥ
tilakālakaś ceti ||
L
gaurasarṣapatulyā tu śūkadurbhagnahetukā |
piḍakā kapharaktābhyāṃ jñeyā sarṣapikā budhaiḥ ||
kaṭhinā viṣamair antair mārutasya prakopataḥ |
śūkais tu viṣasaṃbhugnaiḥ piḍakā 'ṣṭhīlikā bhavet ||
L
śūkair yat pūritaṃ śaśvadgrathitaṃ tat
kaphotthitam |
kumbhīkā raktapittotthā jāmbavāsthinibhā 'śubhā ||
alajīlakṣaṇair yuktāmalajīṃ ca vitarkayet |
mṛditaṃ pīḍitaṃ yat tu saṃrabdhaṃ vāyukopataḥ ||
pāṇibhyāṃ bhṛśasaṃmūḍhe saṃmūḍhapiḍakā bhavet |
dīrghā bahvyaś ca piḍakā dīryante madhyatas tu yāḥ ||
so 'vamanthaḥ kaphāsṛgbhyāṃ vedanāromaharṣakṛt
|
L pittaśoṇitasaṃbhūtā piḍakā piḍakācitā ||
padmapuṣkarasṃsthānā jñeyā puṣkariketi sā |
janayet sparśahāniṃ tu śoṇitaṃ śūkadūpitam ||
mudgamāṣopamā raktā piḍakā raktapittajā |
uttamaiṣā tu vijñeyā śūkājīrṇanimittajā ||
chidrair aṇumukhair vastucitaṃ yasya
samantataḥ |
vātaśoṇitajo vyādhirvijñeyaḥ śataponakaḥ ||
pittaraktakṛto jñeyastvakpāko jvaradāhavān |
kṛṣṇaiḥ sphoṭaiḥ saraktaiś ca piḍakābhiś ca pīḍitam |
yasya vas tu rujaścogrā jñeyaṃ tacchoṇitārbudam ||
māṃsadoṣeṇa jānīyādarbudaṃ māṃsasaṃbhavam |
śīryante yasya māṃsāni yatra sarvāś ca vedanāḥ ||
vidyāttaṃ māṃsapākaṃ tu sarvadoṣakṛtaṃ bhiṣak
|
vidradhiṃ sannipātena yathoktamabhinirdiśet ||
kṛṣṇāni citrāṇyathavā śūkāni saviṣāṇi ca |
pātitāni pacantyāśu meḍhraṃ niravaśeṣataḥ ||
kālāni bhūtvā māṃsāni śīryante yasya dehinaḥ |
sannipātasamutthānaṃ taṃ vidyāt tilakālakam ||
tatra māṃsārbudaḥ yac ca māṃsapākaś ca yaḥ
smṛtaḥ |
vidradhiś ca na sidhyanti ye ca syus tilakālakāḥ ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
śūkadoṣanidānaṃ nāma caturdaśo 'dhyāyaḥ ||14 ||
pañcadaśo 'dhyāyaḥ |
L
athāto bhagnānāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
patanapīḍanaprahārakṣepaṇavyālamṛgadaśanaprabhṛtibhir
abhighātaviśeṣair anekavidhamasthnāṃ bhaṅgam upadiśanti ||
tatra bhaṅga(gna)jātamanekavidhamanusāryamāṇaṃ
dvividhamevopapadyate sandhimukataṃ kāṇḍabhagnaṃ ca | tatra
ṣaḍvidhaṃ sandhimuktaṃ dvādaśavidhaṃ kāṇḍabhagnaṃ bhavati ||
tatra sandhimuktam utpiṣṭaṃ viśliṣṭaṃ
vivartitam avakṣiptam atikṣiptaṃ tiryakkṣiptam iti ṣaḍvidham ||
tatra
prasāraṇākuñcanavivartanākṣepaṇāśaktirugrarujatvaṃ sparśāsahatvaṃ
ceti sāmānyaṃ sandhimuktalakṣaṇamuktam ||
vaiśeṣikaṃ tūtpiṣṭe sandhāvumayataḥ śopho
vedanāprādurbhāvo viśeṣataś ca nānāprakārā vedanā rātrau
prādurbhavanti; viśliṣṭe 'lpaḥ śopho vedanāsātatyaṃ sandhivikriyā
ca; vivartite tu sandhipārśvāpagamanād viṣamāṅgatā vedanā ca;
avakṣipte sandhiviśleṣas tīvrarujatvaṃ ca; atikṣipte dvayoḥ
sandhyasthnoratikrāntatā vedanā ca; tiryakkṣipte tv
ekāsthipārśvāpagamanam atyarthaṃ vedanā ceti ||
L
kāṇḍabhagnamata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ karkaṭakam
aśvakarṇaṃ cūrṇitaṃ piccitam asthicchallitaṃ kāṇḍabhagnaṃ
majjānugatam atipātitaṃ vakraṃ chinnaṃ pāṭitaṃ sphuṭitam iti
dvādaśavidham ||
śvayathubāhulyaṃ
spandanavivartanasparśāsahiṣṇutvam avapīḍyamāne śabdaḥ srastāṅgatā
vividhavedanāprādurbhāvaḥ sarvāsv avasthāsu na śarmalābha iti
samāsena kāṇḍabhagnalakṣaṇam uktam ||
viśeṣas tu saṃmūḍhamubhayato 'sthi madhye
bha(la)gnaṃ granthir ivonnataṃ karkaṭakam aśvakarṇavad udgatam
aśvakarṇakaṃ, spṛśyamānaṃ śabdavac cūrṇitam avagacchet, piccitaṃ
pṛthutāṃ gatam analpaśophaṃ, pārśvayor asthi hīnodgatam
asthicchalitaṃ, vellate prakampamānaṃ kāṇḍabhagnam, asthyavayavo
'sthimadhyam anupraviśya majjānam unnahyatīti majjānugatam, asthi
niḥśeṣataś chinnam atipātitam, ābhugnam avimuktāsthi vakram,
anyatarapārśvāvaśiṣṭaṃ chinnaṃ, pāṭitam aṇubahuvidāritaṃ vedanāvac
ca, śūkapūrṇam ivādhmātaṃ vipulaṃ visphuṭitaṃ sphuṭitam iti ||
L teṣu
cūrṇitacchinnātipātitamajjānugatāni kṛcchrasādhyāni
kṛśavṛddhabālānāṃ kṣatakṣīṇakuṣṭhiśvāsināṃ sandhyupagataṃ ceti ||
bhavanti cātra
bhinnaṃ kapālaṃ kaṭhyāṃ tu sandhimuktaṃ tathā cyutam |
jaghanaṃ prati piṣṭaṃ ca varjayettaccikitsakaḥ ||
asaṃśliṣṭaṃ kapālaṃ tu lalāṭe cūrṇitaṃ ca yat
|
bhagnaṃ stanāntare śaṅkhe pṛṣṭhe mūrdhni ca varjayet ||
ādito yac ca durjātamasthi sandhir athāpi vā
|
samyagyamitam apy asthi durnyāsād
durnibandhanāt ||
saṅkhobhād vā 'pi yad gacched vikriyāṃ tac
ca varjayet |
madhyasya vayaso 'vasthās tisro yāḥ
parikīrtitāḥ ||
tatra sthiro bhavej jantur upakrānto
vijānatā |
taruṇāsthīni namyante bhajyante nalakāni tu
||
kapālān vibhidyante sphuṭanti rucakāni ca
||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
bhagnanidānaṃ nāma pañcadaśo 'dhyāyaḥ ||15 ||
ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ |
athāto mukharogāṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
L mukharogāḥ
pañcaṣaṣṭirbhavanti saptasvāyataneṣu | tatrāyatanāni oṣṭhau,
dantamūlāni, dantāḥ, jihvā, tālu, kaṇṭhaḥ, sarvāṇi ceti |
tatrāṣṭāvoṣṭhayoḥ, pañcadaśa dantamūleṣu, aṣṭau danteṣu, pañca
jihvāyāṃ, nava tāluni, saptadaśa kaṇṭhe, trayaḥ sarveṣvāyataneṣu
||
tatrauṣṭhaprakopā
vātapittaśleṣmasannipātaraktamāṃsamedobhighātanimittāḥ ||
karkaśau paruṣau stabdhau kṛṣṇau
tīvraruganvitau |
dālyete paripāṭhyete hyoṣṭhau mārutakopataḥ ||
ācitau piḍākābhis tu sarṣapākṛtibhir bhṛśam |
sadāhapākasaṃsrāvau nīlau pītau ca pittataḥ ||
savarṇābhis tu cīyete piḍakābhir avedanau |
kaṇḍūmantau kaphācchūnau picchilau śītalau gurū ||
sakṛt kṛṣṇau sakṛt pītau sakṛcchvetau tathaiva
ca |
sannipātena vijñeyāvanekapiḍikācitau ||
kharjūraphalavarṇābhiḥ piḍakābhiḥ samācitau |
raktopasṛṣṭau rudhiraṃ sravataḥ śoṇitaprabhau ||
māsaduṣṭau gurū sthūlau māṃsapiṇḍavadudgatau |
jantavaś cātra mūrcchanti sṛkkasyobhayato mukhāt ||
medasā ghṛtamaṇḍābhau kaṇḍūmantau sthirau
mṛdū ||
acchaṃ sphaṭikasaṅkāśamāsrāvaṃ sravayo gurū
||
kṣatajābhau vidīryete pāṭhyete cābhighātataḥ
|
grathitau ca samākhyātāvoṣṭhau
kaṇḍūsamanvitau ||
dantamūlagatās tu śītādo, dantapuppuṭako,
dantaveṣṭakaḥ, śauṣiro, mahāśauṣiraḥ, paridara, upakuśo,
dantavaidarbho, vardhanaḥ, adhimāṃso, nāḍyaḥ pañceti ||
śoṇitaṃ dantaveṣṭebhyo yasyākasmāt pravartate
|
durgandhīni sakṛṣṇāni prakledīni mṛdūni ca ||
dantamāṃsāni śīryante pacanti ca parasparam |
śītādo nāma sa vyādhiḥ kaphaśoṇitasaṃbhavaḥ ||
dantayostriṣu vā yasya śvayathuḥ sarujo mahān
|
dantapuppuṭako jñeyaḥ kapharaktanimittajaḥ ||
sravanti pūyarudhiraṃ calā dantā bhavanti ca |
dantaveṣṭaḥ sa vijñeyo duṣṭaśoṇitasaṃbhavaḥ ||
L
śvayathurdantamūleṣu rujāvān kapharaktajaḥ |
lālāsrāvī sa vijñeyaḥ kaṇḍūmāñ śauṣiro gadaḥ ||
dantāś calanti veṣṭebhyas tālu cāpy avadīryate
|
dantamāṃsāni pacyante mukhaṃ ca paripīḍyate ||
yasmin sa sarvajo vyādhirmahāśauṣirasaṃjñakaḥ
|
dantamāṃsāni śīryante yasmin ṣṭhīvati cāpy asṛk ||
pittāsṛkkaphajo vyādhirjñeyaḥ paridaro hi saḥ
|
ceṣṭeṣu dāhaḥ pākaś ca tebhyo dantāś calanti ca ||
āghaṭṭitāḥ prasravanti śoṇitaṃ mandavedanāḥ |
ādhmāyante srute rakte mukhaṃ pūti ca jāyate ||
yasminnupakuśaḥ sa syāt pittaraktakṛto gadaḥ |
ghṛṣṭeṣu dantamūleṣu saṃrambho jāyate mahān ||
bhavanti ca calā dantāḥ sa vaidarbho
'bhighātajaḥ |
mārutenādhiko danto jāyate tīvravedanaḥ ||
vardhanaḥ sa mato vyādhirjāte ruk ca
praśāmyati |
hānavye paścime dante mahāñ chotho mahārujaḥ ||
lālāsrāvī kaphakṛto vijñeyaḥ so 'dhimāṃsakaḥ |
dantamūlagatā nāḍyaḥ pañca jñeyā yatheritāḥ ||
dantagatās tu dālanaḥ, krimidantako,
dantaharṣo, bhañjanakaḥ, dantaśarkarā, kapālikā, śyāvadantako,
hanumokṣaś ceti ||
dālyante bahudhā dantā yasmiṃs tīvraruganvitāḥ
|
dālanaḥ sa iti jñeyaḥ sadāgatinimittajaḥ ||
kṛṣṇaścchidrī calaḥ srāvī sasṃrambho mahārujaḥ
|
animittarujo vātādvijñeyaḥ kṛmidantakaḥ ||
śītamuṣṇaṃ ca daśanāḥ sahante sparśanaṃ na ca
|
yasya taṃ dantaharṣaṃ tu vyādhiṃ vidyāt samīraṇāt ||
vaktraṃ vakraṃ bhaved yasmin dantabhaṅgaś ca
tīvraruk |
kaphavātakṛto vyādhiḥ sa bhañjanakasaṃjñitaḥ ||
śarkareva sthirībhūto malo danateṣu yasya vai
|
sā dantānāṃ guṇaharī vijñeyā dantaśarkarā ||
dalanti dantavalkāni yadā śarkarayā saha |
jñeyā kapālikā saiva daśanānāṃ vināśinī ||
yo 'sṛṅniśreṇa pittena dagdho dantas tv
aśeṣataḥ |
śyāvatāṃ nīlatāṃ vā 'pi gataḥ sa śyāvadantakaḥ ||
vātena tais tair bhāvais tu
hanusandhirvidaṃhataḥ |
hanumokṣa iti jñeyo vyādhir arditalakṣaṇaḥ ||
L
jihvāgatāstu kaṇṭakāstrividhās tribhir doṣaiḥ,
alāsa, upajihvikā ceti ||
jihvā 'nilena sphuṭitā prasuptā bhavec ca
śākacchadanaprakāśā |
pittena pītā paridahyate ca citā saraktair api kaṇṭakaiś ca |
kaphena gurvī bahalā citā ca māṃsodgamaiḥ śālmalikaṇṭakābhaiḥ ||
jihvātale yaḥ śvayathuḥ pragāḍhaḥ so
'lāsasaṃjñaḥ kapharaktamūrtiḥ |
jihvāṃ sa tu stambhayati pravṛddho mūle tu jihvā bhṛśam eti pākam
||
jihvāgrarūpaḥ śvayathur hi jihvām unnamya
jātaḥ kapharaktayoniḥ |
prasekakaṇḍūparidāhayuktā prakathyate 'sāv upajihviketi ||
tālugatās tu galaśuṇḍikā, tuṇḍikerī, adhruṣaḥ,
kacchapaḥ, arbudaṃ, māṃsasaṅghātaḥ, tālupuppuṭaḥ, tāluśoṣaḥ,
tālupāka iti ||
śleṣmāsṛgbhyāṃ tālumūlāt pravṛddho dīrghaḥ
śopho dhmātabastiprakāśaḥ |
tṛṣṇākāsaśvāsakṛt saṃpradiṣṭo vyādhir vaidyaiḥ kaṇṭhaśuṇḍīti
nāmnā ||
śophaḥ stabdho lohiṃtastāludeśe raktājñeyaḥ so
'dhruṣo rugjvarāḍhyaḥ ||
kūrmotsanno 'vedano 'śīghrajanmā 'rakto jñeyaḥ
kacchapaḥ śleṣmaṇā syāt |
padmākāraṃ tālumadhye tu śophaṃ vidyād raktād arbudaṃ
proktaliṅgam ||
duṣṭaṃ māṃsaṃ śleṣmaṇā nīrujaṃ ca
tālvantaḥsthaṃ māṃsasaṅghātam āhuḥ |
nīruk sthāyī kolamātraḥ kaphāt syāLn
medoyuktāt puppuṭastāludeśe ||
śoso 'tyarthaṃ dīryate cāpi tāluḥ śvāso
vātāttāluśoṣaḥ sapittāt |
pittaṃ kuryāt pākam atyarthaghoraṃ tāluny enaṃ tālupākaṃ vadanti
||
kaṇṭhagatās tu rohiṇyaḥ pañca, kaṇṭhaśālūkam,
adhijihvo, balayo, balāsa, ekavṛndo, vṛndaḥ, śataghnī, gilāyuḥ,
galavidradhiḥ, galaughaḥ, svaraghno, māṃsatāno, vidārī ceti ||
gale 'nilaḥ pittakaphau ca mūrcchitau pṛthak
samastāś ca tathaiva śoṇitam |
pradūṣya māṃsaṃ galarodhino 'ṅkurān sṛjanti yān sā 'suharā hi
rohiṇī ||
jihvāṃ samantād bhṛśavedanā ye māṃsāṅkurāḥ
kaṇṭhanirodhinaḥ syuḥ |
tāṃ rohiṇīṃ vātakṛtāṃ vadanti vātātm akopadravagāḍhayuktām ||
kṣiprodgamā kṣipravidāhapākā tīvrajvarā
pittanimittajā syāt |
srotonirodhiny api mandapākā gurvī sthirā sā kaphasaṃbhavā vai ||
gambhīrapākā 'prativāravīryā tridoṣaliṅgā
trayasaṃbhavā syāt |
sphoṭācitā pittasamānaliṅgā 'sādhyā pradiṣṭā rudhirātmikeyam ||
kolāsthimātraḥ kaphasṃbhavo yo granthir gale
kaṇṭakaśūkabhūtaḥ |
kharaḥ sthiraḥ śastranipātasādhyas taṃ kaṇṭhaśālūkam iti bruvanti
||
jihvāgrarūpaḥ śvayathuḥ kaphāttu
jihvāprabandhopari raktamiśrāt |
jñeyo 'dhijihvaḥ khalu roga eṣa vivarjayed āgatapākam enam ||
balāsa evāyatamunnataṃ ca śophaṃ
karotyannagatiṃ nivārya |
taṃ sarvathaivāprativāravīryaṃ vivarjanīyaṃ valayaṃ vadanti ||
gale tu śophaṃ kurutaḥ pravṛddhau śleṣmānilau
śvāsarujopapannam |
marmacchidaṃ dustaram etad āhur balāsasṃjñaṃ nipuṇā vikāram ||
vṛttonnato yaḥ śvayathuḥ sadāhaḥ kaṇḍvanvito
'pākyamṛdurguruś ca |
nāmnaikavṛndaḥ parikīrtito 'sau vyādhir balāsakṣatajaprasūtaḥ ||
samunnataṃ vṛttam amandadāhaṃ tīvrajvaraṃ
vṛndamudāharanti |
taṃ cāpi pittakṣatajaprakopādvidyāt satodaṃ pavanāsrajaṃ tu ||
vartir ghanā kaṇṭhanirodhinī yā citā 'timātraṃ
piśitaprarohaiḥ |
L nānārujocchrāyakarī tridoṣājjñeyā
śataghnīva śataghny asādhyā ||
granthirgale tvāmalakāsthimātraḥ sthiro
'lparuk syāt kapharaktamūrtiḥ |
saṃlakṣyate saktam ivāśanaṃ ca sa śastrasādhyas tu gilāyusaṃjñaḥ
||
sarvaṃ galaṃ vyāpya samutthito yaḥ śopho rujo
yatra ca santi sarvāḥ |
sa sarvadoṣo galavidradhis tu tasyaiva tulyaḥ khalu sarvajasya ||
śopho mahānannajalāvarodhī tīvrajvaro
vātagaternihantā |
kaphena jāto rudhirānvitena gale galaughaḥ parikīrtyate 'sau ||
yo 'tipratāmyan śvasiti prasaktaṃ bhinnasvaraḥ
śuṣkavimuktakaṇṭhaḥ |
kaphopadigdheṣv anilāyaneṣu jñeyaḥ sa rogaḥ śvasanāt svaraghnaḥ
||
L
pratānavān yaḥ śvayathuḥ sukaṣṭo galoparodhaṃ
kurute krameṇa |
sa māṃsatānaḥ kathito 'valambī prāṇapraṇut sarvakṛto vikāraḥ ||
sadāhatodaṃ śvayathuṃ saraktam antargale
pūtiviśīrṇamāṃsam |
pittena vidyād vadane vidārīṃ pārśve viśeṣāt sa tu yena śete ||
sarvasarās tu vātapittakaphaśoṇitanimittāḥ ||
sphoṭaiḥ satodair vadanaṃ samantād yasyācitaṃ
sarvasaraḥ sa vātāt |
raktaiḥ sadāhais tanubhiḥ sapītair yasyācitaṃ cāpi sa pittakopāt
||
kaṇḍūyutair alparujaiḥ sarvaṇair yasyācitaṃ
cāpi sa vai kaphena |
raktena pittodita eka eva kaiś cit pradiṣṭo
mukhapākasaṃjñaḥ ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne
mukharoganidānaṃ nāma ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ ||16 ||
L
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇopadiṣṭāyāṃ
tacchiṣyeṇa maharṣiṇā suśrutena viracitāyāṃ suśrutasaṃhitāyāṃ
dvitīyaṃ nidānasthānam || 2 ||